Diena

Ir pagājusi mums visiem diena.Ir diezgan vēls vakars.Katrs no mums aizies gulēt ar dažādām domām.Citu apskaus mīļas rokas , cits aijās slimu bērnu un domās, kurai omei lai zvana-abas strādā, cits domās , ka būtu labi būt pozitīvam un smaidīgam, bet kaut kā neizdodas , jo skaistie vārdi un gudru cilvēku secinājumi ne vienmēr iedarbojas.

Es šodien biju patīkami pārsteigta par tikšanos ar vienu vecu sievieti.Dzīvē reti var sastapt cilvēkus, kuri tā rūpējas par citiem. Es viņu laikam neiepazītu, ja mūsu suņi nesadraudzētos.Īstenībā viss iesākās ļoti neparasti.Bija uzsnidzis sniedziņš, apkārt bija skaisti..Piepeši no nekurienes izskrēja melnbalts pinkains suns , visa suņa būtība izstaroja labestību.Es tik pozitīvu suni sen nebiju redzējusi.Viņa purniņš it kā smaidīja.Protams Čiepa(mana princese) to nespēja novērtēt , un viņas mazie zobiņi būtu iecirtušies baltmelnā suņa mīlīgajā purniņā. Un tad parādījās viņa , es nezinu , kā viņu sauc, bet viņas balss bija tik patīkama-Mazuli , mazuli , nāc šurp! Nebaidieties, viņš ļoti mīl visus.Es apmulsu - Kā viņa var zināt , ka suns kādu var mīlēt?

-Ļaujiet viņiem sarast , un jūs redzēsiet to pati.Es negribēju tam noticēt, bet notika brīnums....pēc pārs minūtēm Čiepa rūca , bet ar interesi skatījā uz Mazuli.

Mēs nesam vienam vilciņam barību! Tepat blakus , aiz nākošās mājas! Man gribējās iet savās gaitās , bet sieviete runāja tik patiesi , ka es pajautāju - Kāpēc?

Atbilde mani ļoti pārsteidza .Tur dzīvo ļoti vecs vīrs, un radinieki viņam no laukiem atveda un atstāja vilciņu, un viņam pašam ir liels suns , un viņa radiniece ļoti slima guļ uz gultas.Laikam manā acu skatienā bija pārsteigums , un sieviņa piebilda-Viņam pašam dažreiz nav ko ēst. Es katru dienu aiznesu kaut mazliet barības suņiem.Ja jums kaut kas paliek , jūs arī varat aiznest.

Es nezinu .Kā es tā svešiem nesīšu, varbūt neņems.

Pavadiet mūs , es Jūs iepazīstināšu.Tā pašai nemanot es tiku iesaistīta notikumu virpulī un par to jums tagad stāstu.Pagājusi diena, un šīs vienkāršās sievietes labestība mani pavada.Domājot par to , es pasmaidu.Tomēr dažreiz dzīvē ir cilvēki , kuri negaida , bet vienkārši palīdz līdzcilvēkiem.Es izlēmu , ka man tomēr vajadzētu pamazām iepazīties ar saviem kaimiņiem.