fargo: tīri estētiski manī visvairāk "rezonē" grieķu valoda. paklausies>
https://www.youtube.com/watch?v=MiARlwIST-o

un iemesls ir(man liekas) šņācošo un kraušķošo fonēmu neesamība grieķu valodā. tā manās ausīs skan ´tīri´. bez ščķļ. ļoti harmoniski.

fargo: daudzi līdzskaņi īstenībā nāk no citām valodu saimēm. daudzas guturālās un šņācošās skaņas kā konsonantes tā ir ienākušas ide valodās.
kas attiecas uz grieķu valodu, sevišķi senāko koine, tad tā ir visdziedošākā no valodām, ko es zinu. nekādu dziļo ng, čž, ķļ u.c disonanšu.

fargo: precīzi nē. bet priekštats ir pārsteidzoši labs. anatomija ir tā pati.

par disonansēm. vai tu zini, kāpēc kādas valodas, vai valodu saimes ir melodiskākas, bet citas ne? tam ir gan klimata, gan kulturāls, gan anatomisks pamats. valoda un mūzika nāk no viena avota. mehānisms, kāds ir valodas UN mūzikas pamatā, ir harmonija.

un ir tā, ka mūzika un skaņa veidojas no konsonanšu un disonanšu rindas. skaņa veido saspringumu un tad atslābst. melodijas ir tā veidotas. pat ja neapzinati. skaņa attālinas no gammas tonālajiem centriem, tad pie tiem atgriežas. un ausij tas ir patīkami. bet attālināšanās ir uzbudinoša.
tas pats mehānisms notiek ar valodu. tā veidojas vārdi. vārds "veidojas". paanalizē to. tam ir trīs zilbes, bet visas bez čerkstošām skaņām. vārds ir melodisks, tonālā ziņā tas ātri "atrisinas".
ir vārdi, kas ir grūtāk izrunajami. grūtāk uztverami. padomā kā bērni grūtāk mācas noteiktas skaņas. un tā, noteiktās valodu saimēs ir vairāk šo guturālo toņu, toņu, ko rīkle veido kakla augšdaļā, mēlei saspringstot, bet nepieskaroties augslējām. latviešu valodā pat gandrīz nav šo skaņu, bet tās ir krievu un austroaziātu saimes valodās, tjurku valodās. piemērs ir krievu/tjurku burts Ж vai Ы.
es varu par to visu ilgi rakstīt, tā ir viena no "manām" tēmām. jautā, ja ir interesanti. varu varīties stundām. :)