rīts... sauljuka rīts...

modinātājs vienmēr zvana sapņa viskrāsainākajā brīdī... atveru acis, paņemu telefonu, izslēdzu trinkšķi un sapņoju tālāk... pēc 15 minūtēm zvana otrs... un tad var arī vērt vaļā acis uz palikšanu, jo sapnis ir izsapņots un prāts sāk mosties...

Man pirmais rīta dzēriens tiek baudīts ērti ieritinoties atpakaļ segā un spilvenos (nu jau divos). Jā, neraža - jātaisa pašai, bet tas nekas, pa ceļam var citas svarīgas lietas nokārtot.

Meita jāceļ, nebūtu šī neveiklā apstākļa, rīts būtu ideāls. Bet, iespējams, tieši dēļ tā, izjūtu to, cik tomēr labs ir mans rīts! Bērns tiek izvadīts no mājas uz transportu un tad ir mans rīta laiks.

Izstaipos. Ar baudu izjūtu, ka ķermenis ir pamodies un tomēr laiska miera pilns. Miegs vairs nenāk. Un diena vēl nav uzbrukusi pilnā apmērā... Brokastu dzēriens nr.2 nāk ar kūku! Rīts bez garduma, nav rīts. Austrumu gudrība saka, ka brokastīs jāēd kaut kas salds!

Katrs rīts ir nedaudz atšķirīgs. Darbs brīžiem ved prom no mājām uz dienu vai divām (tūlīt gan būs trīsdiennieks), bet ir gana daudz dienu, kad varu savā nodabā palikt uz sava matrača un nodzīvot dienu pa savam. Nav jāsteidzas, nav noteikumu vai obligātuma. Izbaudu māju klusumu un vienatni. Varu izkāpt no rīta dušas, pavirši ietīties dvielī un nesatraukties, ja tas nejauši kur ne tā mani piesegs.Varu dvielī netīties vispār! Nav obligāta ģērbšanās rituāla, sejas zīmēšanas, lai iekļautos apkārtējā pasaulē. Brīvi plūstošs laika ritējums. Miers.

Un tad var nākt diena, kas sagaidīta ar lielisku rītu un labu noskaņojumu...

Reizēm mani modina cits zvans. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts...