Piezīmes no Izsūtnes #1

Nolēmu patīrīt kultūrslāni vēstuļkastē. Nākamajās dienās sekos sērija vēstuļu izgriezumu, ar dažādu pievienoto vērtību - no banālā līdz atziņām par eksistenci. Fragmenti, lai arī katrā ierakstā ņemti no atbildēm vienam sarunbiedram, neveidos vienotu stāstījumu, tomēr saturēs informācijas druskas par autoru un viņa atziņām cauri laikam. Vieglā redakcijā, nopurinot pīšļus, bez pretenzijām uz ģenialitāti.

"Pretendēt - tas ir tā kā aktīvi uzprasīties, mana pozīcija ir par kripatu mērenāka, tāda kā partizānu izlūkgājiens."
"Brīvo laiku? Faktiski, es nezinu, kas ir brīvais laiks.. drošvien tas, kuru es par tādu sev padaru."
"Meklētās attiecības - draudzīgas un atvērtas pašizziņai. Ar pašapmierinātu pūsli, kas uzskata, ka ir tāds kāds ir, un tāds ir pati labākā sevis versija, tikai retais var sadzīvot nepadarot sevi par otra ēnu (jeb nu tad viens-no-miljona loterijā, ka sapasēs kā atslēga ar slēdzeni - kam, manuprāt, ir niecīga iespēja). Tādēļ, ja tas ir uz ilgu laiku, tad nepieciešama abpusēja sadarbība, tiekšanās kopābūšanas projektam.
[..] Variantu mums katram ir daudz, tikai jautājums, vai mēs paši vēlamies ieguldīt laiku un enerģiju kādās attiecībās, kurās kāds ir ietiepīgs vai tālu prom no mūsu vibrācijām.. Dzīve ir īsa, tādēļ būtu prātīgāk satuvināties ar attieksmju pret sevi un pasauli ziņā daudz maz līdzīgu cilvēku. Tas viens no miljona bija domāts, kā veiksmīgais gadījums, kad precīzi ietrāpās viens tāds ar otru šitādu, kuriem labi sapas arī bez piepūles. Citiem tomēr nav tas trāpījums desmitniekā, tādēļ, tiecoties vienam uz otru, tos pāris ego lokus ir jāpārvar, tad var plūst vienā virzienā ar dubultjaudu, jo nav vairs jācīnās savā starpā."

-----------------------

Zinātnieki ironizē, ka soctīklos publiskotā informācija ir indivīda jaunā nemirstības forma.