Randiņš ar Osi...

Kā jau Jūs zināt no maniem iepriekšējiem DG ierakstiem, es dievinu maza auguma plikpaurus, jebkurā vecumā, protams, pilngadīgus. Diemžēl, bet šajā ziņā man īsti nav paveicies ar draugu, jo viņš ir gara auguma, turklāt vēl bez jebkādām plikpaurības iezīmēm pat tālākā nākotnē.

Ar Osi iepazinos sarakstē un pilnīgi nejauši. Viņš uzrakstīja man vēstuli bez jebkāda iepazīšanās nodoma saistībā ar vienu manu DG ierakstu. Ieskatījos anketā un sirds aiz prieka ietrīsējās: jā, tā izskatās mans sapņu vīrietis ! Augumā 159 cn, vecums 27 un totāls plikpauris. Turklāt tāds sīks un smalks, - tādu tikai uz rokām nēsāt! Vārdā Oskars jeb Osis. Kādu laiku sarakstījāmies, līdz es uzstājīgi viņu uzaicināju uz randiņu, izmantojot to, ka mans draugs devies komandējumā.

Viņš atbrauca man pretī ar mopēdu “Rīga”, ko bija mantojis no sava vectēva. Tā kā mopēdam bija bagāžnieks, es naski uzlēcu uz tā un iečukstēju Osim austiņā: “Kurp dodamies?” “Gribu uz kino! ”, - Osis iesaucās, un mēs devāmies uz tuvāko Rīgas kinoteātri. Biļetes, protams, nopirrku es, kā arī pašu lielāko popkorna turzu Osim kopā ar Coca-colu. Biļetes paņēmu pēdējā rindā, cerot, ka varēsim pamaigotes. Mums priekšā sēdēja augumā garš pāris – vīrietis un sieviete, un tā kā Osis aiz viņiem neko lāgā neredzēja, paņēmu viņu klēpī. Osis seansa laikā kraukšķināja kukurūzas nūjiņas, piedzēra klāt kolu, un sēžot viņam mana klēpī un šūpojot īsās kājeles, mana laime bija pilnīga. Kino seanss beidzās, Osis bija paēdis un mēs plānojām, kādā romantiskā izbraucienā ar mopēdu "Rīga" doties tālāk, bet tajā brīdī kāds mani purināja pie pleca. “Kas ir Osis, ko Tu pa miegam uzrunāji?”, draugs visai pikti vaicāja. Brīnišķīgais sapnis bija beidzies... :(((