Nesanāca savaldzināt

Vakar pēc lietus braucu transportā. Esmu apstājusies blakus vīrietim, kurš sēžot lasa grāmatu. Pamanu, ka no mana lietussarga, dažas ūdens piles ir uzpilējušas uz viņa biksēm. Pierauju lietussargu sev tuvāk. Pēc paris pieturām, kaut kā nav ērti turēt iepirkuma maisiņu un somu. Tos drusku savādāk sakārtoju plaukstā. Pamanu uz vīrieša grāmatas lapas uzpilējusi ir ūdens pile. Skaidrs, ka no mana lietussarga. Tad aiz inerces, neko viņam nesakot, ar plaukstu noslauku ūdens pili no grāmatas lapas. Vīrietis joprojām lasa cītīgi grāmatu, pat nepaskatās uz manīm. Man taču tajā situācijā vajadzēja skatīties ārā pa logu. Ar skatienu, neko nezinu, tā pile nav mana. Šodien ar kolēģēm smējāmies. Visādi centos viņu savaldzināt, pievērst sev uzmanību. Nesanāca. Izrādās, reizēm grāmata interesantāka par sievieti.