Ei, tur, spoguļa otrajā pusē,

Ko ar sevi sadarīji?

Biji jauns un tievs,

Bez atļaujas

Pa vējam un pret vēju skrēji,

Dzīvot steidzi,

Iesāki vēl nepabeidzot.

Bet nu tu apvēlies,

Un iedomājies esam Dievs,

Kam jālūdz atļauja

Pret vēju un pa vējam skriet.

Ko sadarīji tu ar sevi?

Es tevi tādu nezināju,

Vai tādu tagad jāzin būs?

Varbūt vēl tomēr atjēgsies,

Un palūkosies tu uz mani

Citām acīm,

Lai varu atkal viņām sacīt,

Apsveicu, tu atkal esi,

Tāds kā biji,

Kaut ne Dievs,

Kaut mazliet tievs,

Lai varu sacīt :

Agrs mums vēl citus mācīt,

Ejam labāk dzīvi skatīt,

Mēs vēl daudz ko nezinām.