Ne es kāds nabadziņš, ne arī Tavs enģelītis man uz deguna par to uzmetīs kādu pumpu!

"Neviens mani nedrīkst aizvainot bez manas atļaujas. Ja to dara (un dara regulāri), tad tas nabadziņš saslimst, iegūst kādu atkarību vai noasiņo. Tur neko nevar padarīt. Kāds enģelītis tur augšā mani sargā! :)" (c)

Tā tīri psiholoģiski spriežot par Tava sargenģelīša aktivitātēm:

Manprāt, Tu pārāk lielu atbildību esi uzvēlusi uz sava sargenģeļa pleciem, pati savus plecus atbrīvodama no atriebības smagās nastas, ...bet atriebības kāre i tāpatās Tevi pašu vien grauž, ne Tavu sargātāju.

Atriebības kāres vadīta, Tu pati konfliktē ar sevi - neviens nedrīkstot Tevi aizvainot bez Tavas atļaujas, ... bet, pēc Tava augšminētā paziņojuma :

"Ja /kāds, kāda vai cik pēc skaita to pāri darītāju Tev ir?*/to dara (un dara regulāri)" (c),

skaidri saprotams ir tikai viens, ka Tu regulāri atļauj sevi aizvainot? Vai arī, iespējams, ka Tu stipri vien pārspīlē savas varošās funkcijas neatļaušanas lietā, kas norāda uz to, ...ka nekādu atļauju Tevis regulārajai aizvainošanai neviens i Tev neprasa?

Ja Tu jūties regulāri aizvainota, tad tā jau ir psiholoģiska kaite un es neticu, ka prāta darbs šādā kaitē ir paļauties uz sargenģeļiem kaut kur tur mākoņos, uzticot viņiem Tavas kaites atriebšanu.

Es pilnīgi pieļauju, ka Tu jutīsies aizvainota arī uz mani un Tev liksies, ka šis, manis rakstītais atbildes ieraksts Tevi ir sāpinājis. Ja tas ir tā, tad pirms ceri uz savu sargenģeli, pajautā sev:"Kāpēc es tā jūtos un kāds ir pamatojums šādām manām sajūtām? Ko man darīt, lai es atbrīvotu sevi no mocošām sajūtām, kas traucē man domāt skaidrā prātā pozitīvi pret cilvēkiem ap mani?"

p.s. Ak, jā, ...nevarēšu Tevi iepriecināt - es netaisos ne saslimt, ne noasiņot un nekādas atkarības mani neapdraud. Tavs atriebīgais sargenģelis pat pumpu man uz deguna nav spējīgs uzmest, ...lai arī kāds "nabadziņš" (c) uz šo brīdi es Tev neliktos!