Dienasgrāmatas (blogi)

fargo, 24-04-2018 14:18

17 37

es neesmu

es par to domāju jau laiku, kā pavediens, kuram sekoju, vai varbūt mezgls, kas mani nelaiž tālāk pa ceļu?

"viņš satika mateju, muitnieku un tie viņu aicināja pie sevis uz mielastu. un viņš pie tiem viesojās, grēcinieku namā. dzērieni un ēdieni. un nāca kādā brīdī farizeji un jautāja, kapēc tu sedi ar muitniekiem un izvirtuļiem, bet viņš tiem atbildēja, ne veseliem ārstu vajag, bet slimajiem. bet jūs eita un mācaties, ko nozīmē vārdi "Man patīk žēlastība un ne upuris."(tas nav citāts, maniem vārdiem runājot, pēc atmiņas)

smags laiks bija ar kāda pašnāvnieka māti. man pašam pietiek nastas. te tas. bet kaut ko viņai no manis vajadzēja un ko. laiks iet. un jautājums pēc jautājuma. kāpēc ir tā. un kāpēc tā.(it kā kādam ir visas atbildes) un tik gudrs cilvēks! kā uz naža asmens. nav nekādu atlaižu. saproti, it kā caur laiku ejot, cilvēki mums tiek pievesti klāt. kā vajadzība, kā pārbaudījums, bet arī kā atbildes. viss kopā. viss kopā var iedzīt depresijā, bet tomēr tā nav! otrādi. saproti, cilvēki rāpjas ārā lai vai kas. un nelaimes noved pie Dieva. bet vai tad nevajedzētu būt otrādi? laikam. bet ir tā. tā sieviete viena, vientuļa smok nost, zaudējusi ģimeni, sarakstas ar svešinieku un nonāk pie Dieva. "man patīk žēlastība, nevis upuris" es domāju, bet vai tāda tā ir? es zinu, ka nav. bet kāda tad?

vai esi piedzīvojis, ka cilvēks, kam viss ir atņemts, saka, ka aizlūgs par tevi. nē, nevis otrādi, bet tā.

iespējams, man par to visu rakstīt nevajadzēja. haotiski. ko teiktu jordan peterson?

why men(kamēr esmu uz tās pašas nots,...

it seemed the better way

citi ieraksti fargo d-grāmatā

Komentāri

Leda: Cilvēki meklē mierinājumu, daudz vairāk, nekā materiālo atbalstu, un reāli to var sniegt otrs cilvēks, pie nosacījuma, ja mīl savu tuvāko. Atbilžu vienalga nav, sāpes nevar noņemt, tomēr vieglāk, ja kāds tevi saprot.

2018-04-24 15:09

fargo: es tam neesmu sagatavots, to nekur nemāca. es tikai ceru, ka izturos kā pienākas. kā personība, nevis siena, kā cilvēks, nevis šūnu komplekts. ja es varu dot, es to gribu. pēc šaubām un pārdomām, es to gribu. ja varu.

2018-04-24 15:23

Leda: To nemāca gan nekur, tas vai nu cilvēkā ir vai nav, man šķiet, ka tev ir ko dot. Ja cilvēks pasaka paldies, man palika vieglāk, tātad ir ko dot.

2018-04-24 15:50

fargo: kad biju ukrainā, biju ar mammu. vienu dienu sēdējām mežā, skaistā vietā, lapene. un runājām un runājām. un finālā, jau numuriņā viņa teica - bērniņ, es tevi nepazīstu. vēlāk, pēc mēnešiem atrakstīja, dēls, toreiz mežā bija mana labākā diena mūžā.
ko es gribu pateikti.
nereti mēs nedzirdam tos, kas ir te pat. blakus. nekur nav jabrauc, tālu. pa īstam, parunāt ar tuvākajiem. iedomājies ka tālskati. var redzēt tālu, tālu, bet tas, kas ir tuvu, tas ir miglains. tāpēc. varbūt.

2018-04-24 15:56

Skarlete: To nekur nemāca, jo tikai tām atbildēm ir vērtība, kuras Tu pats sevī esi atradis...pareizai rīcībai rezultāts ir prieks, gandarījums, sirdsmiers...

2018-04-24 16:11

gundega19: Ja cilvēks cilvēkus sev blakus vai nedaudz tālāk vērtē nevis noliek lai man būtu, tas liecina ka viņā mazumā iet egoisms ( kā Jānis teica: Viņam būs augt, bet man iet mazumā), viņa centrā nav vairs pats, bet visdrīzāk Kungs. Kungs tad piepilda un tiešām ir ko dot. Un ir patiess prieks... Un cik vērtīgi ir šie došanas brīži...

2018-04-24 17:32

RRAGANA: "vai esi piedzīvojis, ka cilvēks, kam viss ir atņemts, saka, ka aizlūgs par tevi. nē, nevis otrādi, bet tā." Jā. Tikai man, kā nereliģiozam cilvēkam, tas neko nenozīmē. Vienīgi izsauc siltas jūtas un uztveru kā komplimentu. Un tomēr tas ir divējādi. Arī tā sakot, ka aizlūgs par mani, lūdzējs pasaka, cik, viņaprāt, ļoti es maldu ceļus staigāju un ar savu aizlūgšanu, lūdzējs "aizsitīs pa blatam" savam Dievam man ātrāku ceļu uz apskaidrību, caur pārbaudījumiem un spaidiem :) Tā es to redzu. Kā antikriste.

2018-04-24 19:01

Pārējos 10 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.