Vietas nav

Pagājis petiekoši laiks. Tagad jau par to varu stāstīt. Pāris dienu laikā man veselība apmeta lielu kūleni. Sapratu, jāapiet sistēma. Aizskrēju pie ārsta par lielu naudu. Var būt šeit vairs nesēdētu un nerakstītu. Sajūtas bija briesmīgas. Gandrīz pāris reizes uz ielas noģību. Darbā priekšniece trīs reizes skaidroja, ko no manīm grib. Smadzenes negrib uzņemt informāciju. Vairākas reizes pa to laiku gandrīz atslēdzos. Savējie zināja, ka man problēmas ar veselību. Tikai nestāstīju, cik nopietnas. Mājās reti ēst taisīju. Bija bail, ja nu kaut kas notiek. Gulēt aizejot nezināju vai no rīta pamodīšos. Naktī pamostoties no sajūtām. Nezināju vai saukt "ātros". Stāvēju virtuvē un ēdu šokolādes konfektes. Sajūtas pargāja, gāju tālāk gulēt. Vairāk eksistēju nekā dzīvoju ar sev izvirzīto devīzi "tev pašai sevi jāsavāc". Pēc vairākiem mēnešiem sāka drusku labāk palikt. Secināju, man nav pēdējās vēlēšanās. Nolēmu, lai mani kremē un urnai krāsu pat izvēlējos. Kādam tas ir jāpasaka. Zvanu māsai. Saku: " Ja kas, mani kremējiet un beriet sūnu zaļā urnā." "Labi. Kur tev tādas domas?" viņa pajautā. "Nu, liekas viss. Tikai nevaru izgudrot, kam blakus vai uz kura mani rok, " atsaku. Ir mums ļoti skaisti dzimtas kapi. Tad kā zibens spēriens atskan no māsas: "Bet vietu vairs nav. Es pēdējo aizsitu." Apstulbu. Kā man nav vietas? Man jādzīvo? Ķeros pie pēdējā salmiņa, saku: "Nu tad rociet, kādas taciņas malā vai zem krūma." Viņa ļoti rāmi atbild: "Kapos uz taciņām nevienus nerok un arī zem krūmiem nerok. Tev skaidri tika pateikts. Vietu vairs nav." Nē es ar to nevaru samierināties. Vēlāk zvanu mammai, pasūdzēties. Viņa noklausās manu bēdu stāstu. Saka: "Pilnīgi pareizi vietas nav. Kur tu tagad sataisījies? Es ar tēvu vēl dzīvi. Nebūs nekāda līšana pa priekšu. Sagribējusi rindu apiet. Nekā nebūs. Dzīvo un gaidi savu vietu rindā! " Bija man ar to jāsamierinās un jādzīvo. Pēc pāris mēnešiem es jau biju vesela. Dzīvoju! Drusku vērtību skala izmainījās, drusku raksturā izmainījos, drusku uz pasauli skatos savādāk.

youtube.com/watch?v=cAFgJJAb45E