Analīzes

Klusi pieglaudās man vīruss. Sagrāba savās skavās un nelaida vaļā. Gāju pie ārstes. Pamanījusi savā kabinetā sen neredzētu būtni, nozīmēja man analīzes. Ja vajaga, tad vajaga. Pretī nespirinos. Dodos nodot analīzes. Laboratorijas māsiņa apjautājas, vai nebaidos. Man jau tas vecums pāri, sen jau nebaidos. Tad viņa jautā: "Kurā rokā gribat, lai dur ?" Atbildu: "Man vienalga". "Nu, ja. Abās jau ir vēnas", nosaka.

Radinieku stāsti. Kamēr gaida rindā. Somā sākas plūdi, bet to nepamana. Ieejot kabinetā vairs nav ko nodot. Vienu brīdi, radiniecei bija bieži jānodod analīzes. No ārstes saprot pēdējā reize un jānodod asins analīzes. Mājās nepaskatās papīros. Otrā dienā aiziet stundu nosēž rindā. Ieet kabinetā. Māsiņa jau viņu pazīst. Paskatās papīros un saka: "Šodien tev neduršu". Izrādās jānodod urīna analīzes. Protams nekas nav sagatavots. Radinieks, vairāk kā 100 kg. Aiziet, paņem numuru. Drusku pagaida jau jāiet kabinetā. Ieiet, apsēžas. Māsiņa jautā: "Jūs esat grūtniece vai bērns?" Vīrietis nesaprašanā par jautājumu. Izrādās, netīšām ne to nospiedis ņemot numuru. Bija gatavs iet atkal rindā gaidīt, bet paņēma viņam analīzes.