Tā diena pienāca

Vakar bija pienākusi tā diena. Jādodas uz "Depeche Mode" koncertu. No ieplānotā, ko vilkšu mugurā. Beigās palika tikai auskari. Pēc trešās pārģērbšanās reizes, piegāju pie spoguļa. Secināju, izskatos lieliski! Ieliku biļeti somiņā un devos uz arēnas pusi. Iekšā tiku ātri bez garas rindas. Tomēr, tikusi iekšā sanāca stāvēt vairākās garās rindās. Saskāros ar problēmu, kura bija daudziem. Virsdrēbju nolikšanu. Sākumā beidzās vietas pirmajā stāvā. Tad barā devāmies uz trešo stāvu. Atkal rinda, atkal vairs nav vietu. Bariņš no rindas slīdējām uz vienu no trešā stāva galu. Tur tika attaisīta garderobe (laikam pēdējā brīvā). Varējām beidzot tikt vaļā no savām virsjakām, kažokiem un mēteļiem. Vispār no visa liekā. Gāju atkal lejā. No visu laiku dzirdētām valodām. Likās, ka koncerts notiek kādā no Skandināvijas valstīm vai Igaunijā. Latviešu vai krievu valodu dzirdu maz. Atradu savu sektoru, varēju tajā ienirt. Protams, kā vienmēr ieejot pie pašas ieejas burzma. Palaidu pārs cilvēku stūmējus pa priekšu, gāju aiz viņiem. Drīz vien varēju pārvietoties bez cilvēku stūmēju palīdzības. Atradu brīvu vietu, it kā man tā atstāta. Sākās koncerts. Izrādās labi visu varu redzēt un stāvu skatuvei pa vidu. Baudu koncertu. Kā vienmēr apbrīnoju cilvēkus, kuri var nostāvēt kā stabi. Es tā nevaru, man taču jāpakustas. Blakus stāvošas meitenes arī aktīvas. Kad koncerts jau pusē. Atskāršu, blakus stāvošās meitenes nav parastas meitenes. Viņas vieno kaut kas vairāk. Ai, man nav nepatikas vai aizspriedumi pret tādiem cilvēkiem. Katram savas vēlmes. Vispār, es nostājos viņām blakus. Nevis viņas man. Liekas, koncerts ātri beidzas, bet tas tā nav. Tas bija tik superīgs, ka gribas vēl klausīties viņu dziesmās. Pēc koncerta viņi iziet un vēl nodzied vairākas dziesmas. Tomēr gribas vēl kādu. Nekas, nākamreiz kad būs atkal pie mums (ja būs). Būs jāiet uz viņu koncertu dabūt atkal brīnišķīgo atmosfēru. Ātri dabūnu savu kažoku. Izeju ārā. Itkā - 10 grādi, liekas silts. Iepriekš biju nolēmusi mājās braukt ar taksi. Tomēr nolemju pastaigāties. Nav ko mašīnā sēdēt, kamēr izbrauks. Lēnām virzos uz savu sabiedrisko transportu. Pa ceļam nākas pielietot svešvalodas zināšanas. Pārīts vēlas noskaidrot, vai iet uz pareizo pusi. Iet uz pareizo pusi un zina arī kur vēlāk jānogriežas. Paeju garām taksim. Tomēr vēl mazu gabalu paiešu. Neesu vairs Pelnrušķītes vecumā, varu pārasties pēc pusnakts. Skatos kā lēnām krīt sniegpārsliņas un ielas tik klusas bez cilvēkiem. Tieku līdz pieturai. Desmit minūtes jāpagaida transports. Nē, braukšu ar taksi. Divi brauc, bet nogriežas pirms manīm. Nu jā, pie arēnas jau pļaujas laiks. Iekāpju sabiedriskajā. Ejot uz mājām mana iela ir klusa. Pat neviena mašīna garām nepabrauc. Ieeju dzīvoklī. Mani sagaidījis priecīgi iečiepstas mans spārnotais draugs. Pieeju pie būra. Draugs sēž uz jumta, cekuli izlaidis un smaida. "Es tev mīļum tūlīt uzlikšu mūziku, " nosaku. Sameklēju "Depeche Mode" dziesmas, uzlieku. Lai viņam arī tiek. Vienu dziesmu nočivināja līdzi.

youtube.com/watch?v=u1xrNaTO1bI