Ik dienas

Ik dienas vairāk spēki beidzas,

Ik stundas dzīslās asins dziest;

Ne mīlet vairs, ne cerēt veicas,

Pat sāpes sirds vairs nespēj ciest.

* * *

Un vienaldzīgāks katru dienu,

Tu salti raugies pasaulē,

Kā zaļoksnībā jauna dzīve

Visapkārt strauji burbulē.

* * *

Gan brīžiem vēlēšanās ceļas,

Iet jautrā garā citiem līdz,

Bet slogs no krūtīm nenoveļas,

Un gurdenībā spēks ir tīts.

* * *

Vairs sadusmoties nava spēka,

Smej ļaudis tavu niknumu ...

Sen laiks jau būtu doties kapā!

Bet arī nāvi bīsties tu.

(Lazareva, atdzejojis Ed.Veidenbaums)