Nakts

Ārā pamazām satumsa. No ielas nāca nepatīkama benzīna un sadegušas eļļas smaka. Viņa aizvēra logu un aizvilka arī biezo nakts aizkaru, jo citādi garāmgājēji visu, kas notika istabā, kad dega elektrība, varēja redzēt pilnā apjomā. Šovakar viņa nevēlējās kaimiņiem sagādāt bezmaksas kino seansu, tāpēc profilakse bija vietā.
Lēni un rūpīgi viņa saklāja gultu, šovakar būs satīna palagu vakars, tā viņa jau dienā bij izlēmusi. Balts ar melnu, nenoteiktas sieviešu figūras uz pārvalka, baltais, patīkami slidenais palags kā ūdens straume slīdēja caur pirkstiem...viņa aizsapņojās...priekšā bija satraucošā nakts...
Iegājusi vannas istabā, viņa sajuta savādu nemieru...tad pamanīja mazu, dīvainu radījumu ar lielām, melnām acīm un pūkainu kažociņu, kas mirdzēja kā sniegs. "Kā tad tu te uzradies? Un kas tu esi, pēc kaķa jau nu neizskaties, tos es pazīstu, " viņa sāka runāties ar mazo radījumu. "Urrr, burrr, turrr...." radījums kaut ko rūca un ņurkstēja savā valodā. "Ak tā? Tev šķiet, ka te ir pārāk gaišs? Labi, izslēgšu gaismu! " Viņa nospieda elektrības slēdzi. Ak, ja vien viņa būtu zinājusi, kas tad notiks...
Mazais radījums, tumsas iedrošināts, piečāpoja viņai pie kājas un nostājās divkājās. Ar apakšķepām viņš turējās pie dvieļa gala, ar ko viņa bija aptinusies, bet ar augšķepām ieķērās dvielī un rāpās pa viņu augšā! "Ei, tu ko, es neesmu nekāds Eifeļa tornis, kur tev rāpties, kāp nost! " viņa mēģināja atraut augšķepas no dvieļa un tikt no mazā radījuma vaļā. "Urr, burrr, es gribu turrr! " radījums sāka runāt jau saprotamākā valodā. "Ko tu tur runā, rāpies nost nekavējoties! " viņa ķerstīja radību aiz garās spalvas. Viņai pat neienāca prātā, ka radība SARUNĀJAS ar viņu! Viņa mazliet atslābināja tvērienu. Radība izmantoja izdevību un ātri ierausās viņai dekoltē, saritinājās un sāka šņākuļot. "Ak tā, tad tas bija tas TURR! " viņa smējās, "visi jūs esat vienādi! "

C B77