Trešā mana dienasgrāmata trešjā oho gadā. Šoreiz mīnusiņiem, plusiņi nav dzīvesvērti. Kāpēc mīnusiņiem?

Kā teica : "Elementari Vatson". Vakar nošķindēja baznīcu zvani un pieteica manu sesto desmitu. :) Iekāpu, un šeit lielākais vairākums tādu dzīves personāžu. Tad kāpēc mīnusiņiem? Ir mirklis, ir pārkāpts slieksnis, kad kā saka "pie velna tas, ko apkārtējie skata, un reiz saka". Nē, neklausīšos ko saka tie, bet pats nedaudz asnus un skabargas es dzīšu.

Jauna atkāpe, jauna rinda.:

Varētu pasaku reiz teikt... trējdeviņu kalniem, trejlīču jūrām. Parunāsim par pēdējiem izskanējušiem tematiem. Piemēram, plusiņi un mīnusiņi. Un tagad es pelnīšu to no, no...:). Ak, bija tēma ... viedoklis. Tad nu vispirms to.... MANS viedoklis ir tikai mans un nekas to nespēj apgāzt.:). Ko domāju par mīnusiņiem? Neesmu ne sieviešu nīdējs (paldies Jēzum un viņa apkārtējiem, ka daudzas nelasa šos mēslus), ne pasaules glābājs. Mīnusiņi... tas ir kaut kas perfekti... Tu cilvēks izdalies no kopējās pelēkās masas, Tu esi ar savu ES, Tev ir viedoklis, ne tikai sabiedrības uzspiesta klišeja. Es apbrīnoju tos miljonārus, kas iesēžas zapiņa un tas ir viņa dzīves auto. Viņš dzīvo sev un tikai sev, un viņam nevajag spēlēt uz vispārpieņemtās nots. Ja, godīgi... es lasu gan DG, gan PA skrienot pāri ātru acu skatienam. Un mani piesaista nevis tie ar plus 20, bet tie ar mīnus 20. Jo tur nav izllikšnās un falšs. Grūti definēt, bet tur es jūtu īstāku dzīves pieredzi un patiesību.