Sapnis nr. 234. Sirēna

Esmu kopā ar ekskursantu grupu, kaut kur Karību jūrā. Saule, nelieli viļņi un dzidrs, zils ūdens.

Esam atbraukuši skatīties lamantīnus. Tie ir tādi kā delfīna un govs krustojumi, kas barojas ar aļģēm. Kaut kur tepat viņiem jābūt, bet tad ekskursijas vadītājs rāda ar pirkstu viļņos un saka, ka lamantīnu vietā šodien būs sirēnas. Tās pašas, kas vilina jūrniekus dzelmē ar savām dziesmām.

Redzu tikai vienu, kas piepeldējusi pie borta. Blondiem, čirkainiem matiem un protams, plikiem pupiem. Smuka sieviete, runā kaut ko par konfektēm un veselīgu dzīvesveidu. Vai viņai ir zivs aste kāju vietā, redzēt nevar.

Iemetu viņai vienu piparmētru konfekti, šī noķer mutē lidojumā, paceļoties augstāk virs ūdens. Metu vēl, viņa tik snaikstās, es vēroju, kā viņas kailās krūtis cilājas. Uz tām nez kāpēc ir zosāda.

Pēkšņi atrodos uz muguras pie ūdens, kādu sprīdi virs tā, viņa ir kaut kur blakus, un tāpat guļot uz muguras joņojam pa viļņiem, kā divi motorizēti delfīni, laiku pa laikam nedaudz skarot ūdeni. Saule, ātrums un zilas debesis virs galvas, neaprakstām viegluma sajūta.

Pamodos laimīgs.