Turpinot kaķu ziņas pavasarī

Mūsmājas diktatore un spalvainā reģente rāmi gatavojas savai 20. dzimšanas dienai, mazgā baltās zeķītes un ķemmē kuplo žabo; karaliskais dzimšanas brīdis un datums gan slēpjas vēstures krēslā vai vienkārši lēdijas stilā, tādēļ klusas svinības mēdz sarīkot kaut kad ap Jāņiem [līdzīgi kā dažas citas karaliskās personas tālajā miglainajā salā]. Kaut katru rītu vēl pieprasa iekurināt kamīnu [valdnieciski, bez vārdiem, bet nepārprotami], tomēr ir diezgan izbrīnīta par to, kāpēc terases durvis nevar stāvēt vaļā visu dienu, vasara taču? Tā nu dresē mūs pēdējās dienās, staigājot iekšā ārā, proti, kādam visu laiku jādežūrē pie durvīm, viņasprāt :D. Pat tagad, rakstot šīs dažas rindas, dabūju celties un pārtraukt, jo kaķu kundze bija nolēmusi pārskatīt savas villas pagalmu no otrā stāva lodžijas un pagulēt rīta rēnajā saulītē. Šobrīd gan nokāpa atkal 1. stāvā pārbaudīt kā karaliskā ķēkša [mana Mamma] klapē karbonādes. Virtuves uzraudzībā Viņas Persona noteikti krietni pārspēj XIX gs. muižas kundzes, kas tomēr vairāk rīkoja, nevis reaģēja uz katru pieliekamā [ledusskapja] durvju atvēršanu. Man reizēm šķiet, ka viņa lieliski zina, kas kurā ledusskapja plauktā atrodas, tostarp katra mājinieka pielaides līmeni tam. Es un Puika varam virināt durvis, cik bieži gribam .. šamējā dusēs, ij ūsu nenoskurinās. Pietiek manai Mammai doties virtuves virzienā, kad viņai seko modrā uzraudzes acs. Tomēr, kad pusdienas būs gatavas un paēstas, viņa ierasti dosies pagulēt uz krēsla pie viena no stūra logiem, kur tik labi pārskatāms pagalms, jo īpaši kaķu puiku ceļš gar mūsu sētu.

Savā ziņā pils un galma iespaids rodas ziemā, kad aukstākā laikā it bieži atskan sauciens pa visu māju “kaķis izgāja ārā” vai, viņai atgriežoties, “kaķis ienāca iekšā” [tas katra durvju atvērēja pienākums]; tā mēs vienmēr zinām, kurā pusē durvīm Viņas Majestāte atrodas.

Šodien viņai darbadiena — gulēs darbistabā.