Sapnis 147

Sapņoju, ka pastaigājos kādas daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Neliels lietutiņš, bet gaišs.

Sēžu starp cilvēkiem, laikam kaimiņi, kaut kur pagalmā uz zemes. Ievēroju, ka man netīras kājas, ar veco ādu klātas. Pavelku nost, tā viegli lobās, bet tur apakšā - vesela bagātība: pirmkārt, diezgan daudz zemes un smilšu; otrkārt - izlido mazs viļņpapagailītis, tāds kolibri lielumā. Skaisti.

Un tad sāku tīrīt savu labo pēdu ar zāles kušķi, un tā pēda pamazām iegūst savu dzīvi - tā ir tāda ar cilvēka ādu apaugusi varde, kas tīksmi grozās pret zāles kušķi, kasa nost netīrumus, un kopumā ļoti atgādina uz divām kājām dejojošu vistas kautķermeni.

Pamodos uzjautrināts un ilgi domāju, ko tas viss var nozīmēt. Beigās izdomāju, ka kājas - tas ir pamats, manas dzīves laikam jau. Pamats ir apaudzis ar netīrumiem, taču iekšā vēl daudz kas neizzināts un pārsteigumu pilns. Tai skaitā es pats - nekad nevar zināt, par ko pārvērtīsies netīra pēda...

Sapnis nr. 153

Es esmu

citi ieraksti perpetuum_mobile d-grāmatā (~897)

Komentāri

Lele: Bingo!
Patika, ka Tu pats atradi atbildi un izdariiji secinaajumus :)

2017-04-07 00:58

perpetuum_mobile: Nez, vai pareizus. Bet kaut kādi nebūt secinājumi ir :)

2017-04-07 17:44

jozolsen: sapņi esot arī iepriekšējās dienas atspoguļojums..Tās vardes no pasakām, kur tas krievs bučoja..Vēl arvien gaidi pārvērtušos princesi..

2017-04-07 11:04

perpetuum_mobile: Un piedzima princese, kas izskatījās kā varde, no prinča kāju netīrumiem ... kaut kā ne pārāk romantiski :)

2017-04-07 17:45

Nate: Tas sapnis nemaz nav labs.

2017-04-08 10:48

perpetuum_mobile: Kāda starpība. Toties interesants.

2017-04-08 11:09

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.