klača

Kas ta te īsti notiek iepazīšanās saitos? Varbūt tā būs neliela instrukcija sievietēm kuras meklē to sapņu princi. Es te esmu gadus 3. Esmu gan sarakstījusies ar kungiem, gan runājuši pa telefonu, gan tikušies klātienē. Neteikšu, ka šeit būtu slikti kungi. Ir arī pat ļoti jauki. Kāpēc joprojam neesmu apgredzenota? Nav man tāds mērķis par visām varām-nevarām tikt apgredzenotai. Vismaz gads pagāja pēc šķiršanās kamēr apjēdzu visus tos šķiršanās plusus un mīnusus. Vispirms jau vajadzēja sakārtot smadzenes. Savas. Un tikai tad var jau iet tautās. Tātad:

• Esmu šeit satikusi alfonīšus. Jā, jā arī tādi šeit ganās.
• Vēl te ir tādi kuri nelieto alkoholu (nu nemaz) līdz zināmam brīdim un tad kad atraujas tad zvana un lūdz atnest aliņu uz pohām. "Es tak neesmu dzērājs, ja ir aukle." Bet arī tā nenoturēs.
• Vēl šeit ganās ātrā sekša gribētāji - nu tā garām skrienot ieskries, riekstus izšaus un prom. Pie tam viss par velti.
• Tad ir ar dzīvi nepamierinatie. Viss ir slikti. Un punkts.
• Dzīves vietas meklētāji. Nu tūlīt būs brīvībā, bet dzīvot nav kur. Tad nu meklē tās nopietnās attiecības. Vai arī visi īpašumi ir kaut kur aizceļojuši, bet gribās siltu mūrīti. Un ja pie silta mūrīša vēl ka bonuss nāk klāt pienīga krūts tad vispār - laime kur kavējies?

Un tagad neliela klača.

Kungs vecumā 50 + atraitnis, meklē sievu. Ir gan nekustamais īpašums, gan naudiņa. Viss ir ok. Kungs ir ņemams. 3 gadu laikā ir iepazinis 23 sievietes. Ar 23. uzsāk kopēju dzīvi un pie pirmā strīda jau sāk siet kurpju šņores - aiz stūra ir tak vēl. A, ja nu priekšā ir vēl labaka par šo? Tad kādas izredzes ir uz nopietnām attiecībām? Muļķīgi ir iedomāties, ka esi izredzētā. Pie pirmās problēmas redzēsi zibam kāju pēdas.

Pēdējo statistiku dzirdēju, ka reprudaktīvajā vecumā uz 50 vīriešiem ir tikai 47 sievietes. Te tev nu bija ka sieviešu Lv ir vairāk nekā vīriešu. Tā disproporcija sākas no vecuma 65 un vecāki.