Attiecības ar sevi, savu laiku un dzīves mērķiemKatrs no mums ir domājis par dzīves jēgu un uzdevis sev jautājumus - Kas es esmu?", Ko daru šai dzīvē?", Ko esmu sasniedzis?" Ne vienmēr tūlīt var rast atbildi uz šiem jautājumiem, turklāt ne vienmēr atrastā atbilde ir pašam glaimojoša. Dzīves jēgas meklējumi ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas cilvēku nodarbina jaunībā. Vēlāk katra cilvēka dzīvē ir posmi, kad pastiprināti tiek vērtēti pagātnes notikumi, sava rīcība, tiek pārvērtēti agrāk izvirzītie mērķi un ilūzijas, to nozīmīgums un piepildījums. Šādos brīžos mēdz rasties šaubas par agrāk svarīgām lietām un attiecībām, neziņa un nedrošība par nākotni, kā arī tiek izvirzīti jauni dzīves uzdevumi un mērķi. Ar dzīves jēgu" cilvēks saprot iekšējo motivāciju, kad pašam ir svarīga sava darbība un spēja savu dzīvi sajust kā kaut ko nozīmīgu un vienotu - būt pašam", pašrealizēties", apzināties sevi kā vērtību". Kādēļ vieni ar dzīves krīzēm tiek galā vieglāk, bet citi - ne tik viegli? Vieni tās izdzīvo, uztverot kā jaunus dzīves izaicinājumus, paļaujoties uz saviem spēkiem, ģimenes un draugu atbalstu. Citi šajos posmos saskaras ar nedrošību, bailēm, trauksmi, vientulību, depresiju. Var rasties sajūta, ka neviens cilvēku nesaprot, nespēj iejusties viņa situācijā un nepalīdz atbrīvoties no nedrošības un bailēm. Šādās reizēs svarīgi ir pieņemt jebkuru atbalstu, ko sniedz tuvinieki un līdzcilvēki. Ir brīži, kad atbalstu vajag pieņemt vai meklēt pašam. Atbalsta meklēšana un pieņemšana nav vājuma pazīme. Dzīves izšķirošākajos brīžos cilvēks ir vientuļš - viens ienāk šajā pasaulē un viens arī no tās aiziet. Arī daudzo izšķirošo lēmumu (piemēram, eksāmeni, profesijas izvēle, lēmums par ģimenes dibināšanu u.c.) pieņemšanas brīžos cilvēks ir vientuļš. Tad ir svarīgi apzināties, kāda ir mana dzīve, kāds esmu es pats un vai esmu gatavs dažkārt doties ceļā viens, ir svarīgi saprast, kā nejusties vientuļam. Vientulības sajūta dzīvo dziļi katrā cilvēkā. Dzīvē vissvarīgākais uzdevums ir saprast sevi, apzināties savas dzīves mērķus, pilnveidot sevi ik mirkli, lai brīžos, kad pilnīgā vientulībā sastopamies ar sevi, nenobītos no tā cilvēka, kas esam. Lai cilvēks justos droši, ir svarīgi atrasties sabiedrībā, būt piederīgam kādai grupai. Grupā ir iespēja gūt panākumus, iegūt atzinību, apliecināt savu nozīmīgumu, tā ir iespēja tikt saprastam. Drošības sajūtu galvenokārt dod siltas, stabilas, atbalstošas attiecības, sajūta, ka esi mīlēts un spēj mīlestībā dalīties. ieklausījos RSU Psihosomatikas klīnikas speciālistu viedoklī |