Karaļvalsts

Pēc kārtējām Saeimas un pašvaldību vēlēšanām Ceturtdaļkokulēcēju ciemā tauta sāka buntoties. Kaimiņvalsts robeža bija kļuvusi tik cieša, ka bizness negāja un bija kļuvis pat bīstams. Cigarešu, benzīna un lēto zāļu jakarēšana pār robežgrāvi bija beigusies. Sakarā ar tautas pirktspējas krišanu vietējā bodē plauktos vīdēja tukšumi, kā tajos senajos padumjo laikos, kad gan tugriku pietika. Tiesa, tolaik bija zemlete un pakaļdurvis, un ar bodes Annu varēja šo to sarunāt, bet tagad arī pengas nebija... Ciema vīri gan tusēja pie veikala katru dienu, tādi klusi un novītuši, cerīgām acīm pavadīdami katru caurbraucēju .. ja kāda vecmāmiņai izgadījās pensijas diena, tad vīri nopirka pāris alus cisku un kļuva možāki; risināja globālās un vietējas valdīšanas būšanas. Vienu reizi pat divām vecmāmiņām pensijas dienas sakrita un dažiem bija ieskaitīta pat bērnu nauda, un laiks arī bija pavasarīgi silts. Svēta lieta — sapirka ciskas un pat dažus konservus un lēnām gāja uz Smirdupītes pusi .. pa ceļam piebiedrojās viena otra sieva. Bodes Anna arī, ja jau visi pircēji prom, paņēma no plaukta smalkā gala Pārupes Henesī [pavadzīmē gan bija rakstīts Hektors] un piebiedrojās pulciņam, kurā jau bija arī viena otra biezā gala saimniekmeita [ciema sekretāre, feldšere un dažas citas algas saņēmējas]. Pikniks .. ziniet. Vīri salika ciskas dzesēties upelē, ledusskapis veikalā nebija ieslēgts pāra gadu. Aizkūpināja baltkrievu lētās. Iemalkoja. Dāmas no papīra glāzītēm malkoja Henesī. Pamazām sarunas iesila un vērsās no kurš ar ko un cik reizes puses uz Visuma kārtības pusi. Laikam tas bija caurkritušais students Ješka, kuram gudru vārdu netrūka, jo īpaši daiļo dāmu klātbūtnē, kas kļuva jo daiļākas ar katru alus malku .. nu jā, viņš gan .. aprakstījis vispārējo postu un nabadzības purvu, žestikulējot ar 2 l cisku rokās, pēkšņi pievērsās ciema ģeogrāfiskajam stāvoklim; robeža, šoseja uz kaimiņvalsti, upes kas noteica pagasta robežas, dabas bagātības [abas točkas ar ļurļaka tecinātavām, ar dzelzi bagātā purva rāva un gadiem neizmēzto lopu fermu mēslu bagātība un jo īpaši ROBEŽA] .. tauta ieskurbusi klausījās Ceturtdaļkokulēcēju ciema sāgu .. tad Ješka sāka lamāt valdību un teica viedus vārdus .. Mūsu pagasts ir lielāks nekā viena otra pasaules valsts .. ja Lielā valdība par mums nerūpējas, taisām savu valsti .. Tauta sašūmējās un balsoja par ar visām ciskām, nodokļi paliks pašiem, pārrobežas bizness pašiem, būs treknie gadi .. demokrātijai neviens vairs neticēja un nolēma dibināt monarhiju .. ministru amatus sadalīja viegli .. taču ar valdnieku gāja grūtāk .. beigās puišu cilvēkus vispār atmeta .. ne izglītības, ne iznesības .. vētīja, svēra, atmeta un beigās palika pie bodes Annas, kas gan vairs nebija jauna, bet ziedēja rudens ziediem, taču maz bija ciema puišu visās paaudzēs, kas pie notīgas puišu vajadzības klusiņām naktīs nebūtu virinājuši viņas guļamkambara logu .. nobalsoja .. sievu balsis gan bija vairāk pret .. bet puišu skaļākas .. uz tiem priekiem Anniņa aiztecēja uz bodi un atnesa dažas pudeles izturētas aizpērnās ļergas .. pamazām parlamentārās debates norima, un augstais nams un galms lēnām iegrima pēcpusdienas snaudā .. karaliene ar pieneņu zelta kroni galvā atlūza pirmā .. pavasaris bija pilnā plaukumā un pār Ceturtdaļkokulēcēju karaļvalsti iestājās slinks miers ..