AudzināšanaMūsu vecā kaķe ir diezgan smalka dāma, un saskarsmē ar cilvēku un vispār dzīves stilā viņa aumež ietur kārtīgu ordnungu. Kastītes gudrības kā jau visiem kaķiem. Gadās gan kādi strīdi ar mums mājās ar koškinu, jo īpaši par darba [gulēšanas] vietas izvēli, un tā kā vecā dāma rupju vārdu mutē neņem, tad reizēm savu viedokli [bet ļoti reti] pauž kaķam pieejamajā veidā publiskā vietā, lai būtu pārliecināta, ka tiks sadzirdēta, istabas vidū izlejot šo sāpi nelielas peļķītes formā. Ēšanas paradumi diezgan smalki, prasīšana gauži delikāta. Reizēm jau gan svaigas zivis vai ļoti laba gaļa izrok no šamējās gēnu dzīlēm kādu atmiņu par siāmiešu piejaukumu kas gan izpaužas tikai balss tembrā un skaļumā. Ir vērts redzēt, kā viņa ēd svaigu reņģi, kas pasniegta uz porcelāna šķīvīša. Kaķu etiķete ir tāda, ka zivi no šķīvīša ēst audzināšana neatļauj vis .. tā jādabū uz grīdas. Tad nu Pūka ķepo to no šķīvīša nost. Ar pirmo, otro reizi tā zivs neieņem pareizo pozīciju, grīda un galvas-astes virziens, tāpēc ķeksē vairakkārt, katru reiz rūpīgi nomazgājot ar zivi sasmērēto ķepu. Tā ķepošana reizēm ir vesela izrāde, kuras laikā gan cenšamies skaļi nesmiet. Ķepo reizēm arī sausbarības graudiņus no bļodiņas un pa vienam, lai atdalītu tos, kuri garšo, no tiem, kas varbūt, kaķaprāt, neatbilst labas barības praksei. Arī galds ir virsma un tas, kas uz tās, ir vieta, kas uz spalvaino neattiecas. To viņa labi zina. Taču par vārdu sviests kaķis taču drīkst mazliet panervozēt. Tā nu sēž uz krēsla pie galda un vēro cilvēku ēšanas procesu. Rāmi, ieturēti, uzmanīgi. Tikai labā priekšķepiņa, pa brīdim pacelta un ātri nolaista pirms pieskārusies galda malai, nodod attieksmi un iekšējo cīņu. Mana Mamma atceras kādu savas bērnības kaķenīti Marusīti [viņas Vecmāmiņas mājās]. Tā sēdējusi pie galda uz pakaļkājām kā tāds zaķis un priekšķepiņas pierāvusi, proti, arī lai varētu redzēt, kas notiek uz tā galda, bet nepieskaroties tam. Smalka dāma. Reizēm tik smalka, ka kaķu praktiskajai dzīvei nepiemērota. Vasarās Vecvecmāmiņa Marusīti uzmanījusi, lai nepārkarst saulē. Jo it bieži izgadījies, ka kaķu dāma, saulē guļot, pārkarsusi un ģībusi. Tad nu Jepsīte ņēmusi stopu ar aukstu ūdeni un šāvusi virsū, lai kaķu kundzīti dabūtu pie samaņas. Mjā, jau vismaz paaudzes piecas septiņas mūsmājās kaķu tautu uzrunā uz Jūs, un šamējie arī atbilstoši izturas . |