Kāpēc visi vīrieši baidās no neatkarīgām sievietēm

Dažreiz liekas, ka visas sievietes bez izņēmuma, kas jebkad vispār ar savu klātbūtni ir izrkāsojušas slavenas holivudas filmas ekrānu, ir tēlotas vienā un tajā pašā manierē. Katrs gājiens uz kinoteātri ir kā sasodītā Murkšķa diena.

Jūs droši vien saprotiet, par kādu galvenās varones personāžu ir runa – par vēsturē iesprostotu nelaimīgu jaunavu, kura katru brīdi nokļūst arvien jaunās un jaunās nelaimēs, un kura pacietīgi gaida ātro, muskuļoto, spēcīgo un enerģisko vīrieti, kurš sameklēs viņu meža biezoknī, ar zobiem pārraus virves, apķers viņas sīko ķermeni ar savām lielajām, spēcīgajām rokām un atbrīvos no visām ciešanām.

Vai arī tā var būt izmisusī, uz pašiznīcinātību tiecošā cietēja ar stirnas acīm. Viņa rūgti un spītīgi sevi ienīst, un mēs ar asarām acīs vērojam, kā viņa griežas šausmīgā atkarību un spīdzināšanas virpulī līdz tam pagrieziena punktam, kad viņa satiek vīrieti, kurš kā brīnums ienācis viņas dzīvē, acumirklī iemīlas un glābj iemīļoto no vientulības gūsta.

Neskatoties uz to, ka šie tēli ir iemiesoti dažādos kinematogrāfijskajos stilos un var atšķirties atkarībā no filmas vecuma kategorijas, tas tik un tā ir viens un tas pats nolādētais stāsts, kas atkārtojas katrā nolādētajā filmā.

Šajā situācijā mani īpaši tracina tas, ka sabiedrība turpina izlikties, ka mīl un pieņem neatkarīgas sievietes tipu. Tas ir cinisks apmāns.

Jaunai meitenei mēs iegalvojam, cik ļoti svarīgi ir domāt pašai ar savu galvu un pašai sevi nodrošināt, bet, kad viņa patiešām izrāda savu spēcīgo, vareno un brīvo sievietes spēku – mēs tūlit pat viņu izstumjam.

Spītīgi un nepielūdzami mūsu kultūra ātri ļauj viņai saprast, ka par sevi pārliecinātas meitenes sabiedrība nemīl.

Mūsu viltus pieņemšana un uzspēlētā atvērtība ir ārkārtīgi bīstama. Ja mēs cenšamies meitenēm uzreiz iegalvot dažus pretrunīgus uzstādījumus, tad kā viņas pēc tam ar to visu varēs tikt skaidrībā?

Mēs viņas mācām paļauties uz sevi, bet katra popsīgā dziesma radio ir dziesma pusaudžiem, kurā kārtējā blondīne dzied par to, cik ļoti viņa negrib būt kopā ar puisi, bet viņš tomēr ir viņai vajadzīgs.

Mēs liekam viņām atklāti izteikt savas domas, bet, kad viņas to dara, atbildē saņem to, cik pārāk radikālas viņas ir un, ka neviens viņas neiemīlēs.

Mēs viņas mācām, cik svarīgi ir būt pašpietiekamai, bet joprojām dodam padomu apprecēties ar bagātiem vīriešiem.

Tad, kas gan patiesībā slēpjas zem sabiedrības nevēlēšanās patiesi pieņemt neatkarīgu sievieti? Bailes. Griez, kā gribi, mēs parasti visvairāk neieredzam to, ko uzskatām par visbaisāko, vai ne tā?

No kurienes šīs bailes? Kas patiesībā mūs tik ļoti baida?

Kādā veidā neatkarīga sieviete apdraud citus?

Viņa neprasa atļauju.

Par sevi pārliecinātai sievietei nav vajadzīgs izdzirdēt no jums vārdus “jā, tā ir pareizi”. Viņa spēlē pati pēc saviem noteikumiem, ko ir izdomājusi pati.

Viņa bija viena no tām meitenēm, kuras vienmēr pārspēja visus skolas projektu izveidē, studente, uz kuru ar bailēm skatījās profesori, kad viņa klases priekšā uzstājās ar savu referātu.

Dieva dēļ, nu KO viņa būs izdomājusi šoreiz? Kādu āķīgo jautājumu, uz kuru neviens nespēs atbildēt, viņa uzdos šoreiz?

Kāpēc mēs tik ļoti baidāmies no sievietēm, kuras paliek uzticīgas pašas saviem principiem? Tāpēc, ka viņas nebaidās nonākt grūtībās. Tāpēc, ka viņām “sekas” ir tikai vārds starp daudziem citiem vārdiem.

Viņām ir pašām savs viedoklis un viņas no tā nebaidās.

Par sevi pārliecināta sieviete domā pati. Viņai piemīt visspēcīgākā no visām brīvībām – saprāta brīvība.

Un jums ir jāsaprot, ka viņa nebaidīsies izteikt savu neparasto un turklāt pilnībā pamatotu viedokli. Viņa neļaus sev izskalot smadzenes, uztiept kaut kādas domas vai jūtas, it īpaši, ja tas būs pretrunā ar viņas ētiku.

Viņai ir revolucionāres iedzimtība, un viņas morāle, kā klints, ir nesagraujama.

Viņai nav vajadzīga jūsu atzinība.

Kā reiz teica dievīga, par sevi pārliecināta sieviete Mohandesa Najumi:

“Sieviete, kurai nav vajadzīga atzinība ne no viena, ir visbriesmīgākais indivīds uz planētas”.

Ko šajā apgalvojumā atrod tik daudzās man zināmās un apbrīnotās neatkarīgās sievietes?

Pārliecināta sieviete savā brīvībā nav atkarīga no citiem, bet gūst to daudz spēcīgākā un neaizskaramākā vietā – sevī. Kad jūsu pašvērtējums ir atkarīgs tikai no jums, nevis no sīkiem komplimentiem un atzinībās no citiem, – tā ir īsta pārliecība.

Viņa ir noturīga un nemainās atkarībā no to cilvēku noskaņojuma, kas ir jums apkārt. Un tieši tas cilvēkus atbaida.

Viņa nebaidās sildīties pati savas slavas saulītē.

Neatkarīga sieviete neslēpjas zem viltus pieticības maskas. Viņa netaisās mulsi klusēt un izlikties, ka nelepojas ar saviem patiesajiem sasniegumiem.

Kāpēc mēs liekam sievietei nenovērtēt savus sasniegumus? Mēs sievietēm sakām komplimentus, bet pēc tam pārsteigti sadusmojamies, kad viņas atbild “paldies”, un nevis “tas nav mans nopelns”.

Neatkarīga sieviete ir ārkārtīgi godīga, un izlikšanos, ka viņa ar sevi nelepojas, uzskata par liekulību – kas ir sliktākais no visiem grēkiem.

Viņa pati iedveš bailes, turklāt pati ne no kā nebaidās.

Par sevi pārliecinātu sievieti nav iespējams iebiedēt ar hierarhiju. Viņa zina, ka jebkurā vietā var par sevi pastāvēt, un viņai nav iemesla baidīties, ja vien tie nav vardarbības draudi.

Citi savukārt viņu redz kā prātā sajukušu, šausmas iedvesošu cilvēku. It sevišķi tie, kuri cenšas gūt cieņu, izmantojot nožēlojamu un lētu – iebiedēšanas – taktiku.

Neatkarīga sieviete redz cauri izlikšanās maskai, viņa saprot, ka patiesa autoritāte ir balstīta uz cieņu, nevis cietsirdīgu rīcību vai cīņu.

Pa lielam, jūs viņai neesat vajadzīgi.

Par sevi pārliecināta sieviete tik ļoti baida cilvēkus tāpēc, ka patiesībā viņa pēc būtības, ir pašpietiekama. Mūsu sabiedrība pārliecina sievietes par to, ka ir viņām nepieciešama, tāpēc, ka grib viņas kontrolēt.

Un, kaut arī stipra sieviete arī alkst pēc mīlestības, šīs jūtas viņai ir nepieciešamas ne jau tāpēc, lai justos par sevi pārliecināta.

Labi jaunumi: Ja jūs iemīlēsieties neatkarīgā sievietē, un viņa jums atbildēs ar to pašu, tad tas notiks tikai tāpēc, ka viņai gribas būt jums blakus, un nevis tāpēc, ka viņai jūs esat vajadzīgs. Tā arī ir visīstākā mīlestības izpausme.

Viņai nevajag, lai viņa jums patiktu.

Neatkarīga, atklāta, gudra sieviete ir samierinājusies ar to, ka nepatiks visiem, atkarībā no daudzām sievietēm, tas viņas nebaida.

Neatkarīga sieviete tik ļoti kontrolē savas domas, jūtas un uzskatus, ka pat ar sabiedrības bezgalīgo naida plūsmu, kas uz viņu līst, nepietiek, lai viņa pārstātu būt tik velnišķīgi pārsteidzoša, individuāla un autentiski patstāvīga.

Viņas jūtas laiku pa laikam var ciest, galu galā, viņa arī ir dzīvs cilvēks. Viņa saprot, ka ne visas emocijas būs pozitīvas, un ir samierinājusies ar to, ka ne visi cilvēki viņu mīlēs un atbalstīs.

Viņa nevar pārstāt būt uzticīga pati sevi, neskatoties uz gandrīz vai bezgalīgajiem šķēršļiem, kurus viņai tā dēļ nākas pārvarēt.

Galu galā, neatkarīgi cilvēki, vīrieši, sievietes, kas viņi arī nebūtu, nav no tiem, kuri izvēlas vieglāko ceļu. Lūk, kāpēc viņi ir Visuma varenie pionieri.

Tie ir cilvēki, par kuriem galu galā raksta vēstures grāmatās dēļ viņu nebeidzamās tieksmes pēc taisnības, brīvības un pašizteiksmes.