Vokorā, vokorā...

Mazais Jānis redzēja, kā tēta mašīna pabrauc garām viņa skolas spēļu laukumam un iebrauc taisni mežā. Būdams ziņkārīgs, viņš sekoja mašīnai mežā un redzēja kā tētis ļaujas priekiem ar tanti Martu. Viņš sajutās tik ļoti aizrauts un sajūsmināts par to, ko redzēja, ka fiksi skrēja mājās ko kājas nes un stāstīja mammai: ‘’Mammīt, mammīt, es biju spēļu laukumā un redzēju tēva mašīnu iebraucam mežā kopā ar tanti Martu. Es gāju paskatīties un tētis viņai deva lielu buču un tad palīdzēja novilkt maiciņu. Tālāk Marta palīdzēja tētim novilkt viņa bikses un tad ...’’, mamma viņu pārtrauca un teica ‘’Jānīt, tas ir interesants stāsts, bet es vēlos, lai tu to pastāsti vakarā, kad ēdīsim. Man gribas redzēt tava tēva seju, kad to stāstīsi.’’

Tai pat vakarā pie vakariņu galda mamma saka, lai dēlēns pabeidz stāstu.

Viņš sāka: "Es biju spēļu laukumā un redzēju kā tētis kopā ar tanti Martu iebrauca mežā. Es gāju paskatīties un tētis tantei deva lielu buču, novilka krekliņu un tad Marta novilka tētim bikses un viņi sāka darīt to pašu, ko mammīte dara ar onkuli Kristapu, kad tētis strādā nakts maiņas."