Visjaukākās atmiņas... | limonija blogs oHo.lv

limonija dienasgrāmata

99 ieraksti
Izlasē: 1 dienasgrāmatas

Svētdiena 08-02-2015 22:00		9 67
Visjaukākās atmiņas... Par kuru dzīves laiku jums ir visjaukākās atmiņas? Man laikam viennozīmīgi - no studiju gadiem LVU tālajos 70-tajos:) Pasniedzēji - personības, studijbiedri(daudzi) - arī. Neaizmirstamie koju tusiņi pie niecīga alko daudzuma, bet ar lielu kvantumu prieka, sirsnības, asprātības, izdomas...Tikšanās, izbraukumi, kolhoza tupeņu lauki...Pekstiņi un ākstības...Kādā kolhoza tūrē gājām naktī pa ciemu spokoties, un kāds saniknots "kolchoznieks" jautro dāmu bariņu(kursā bija tikai daži puiši) vajāja ar rungu un drausmīgiem krievu lamuvārdiem, par ko otrā dienā smējās viss ciems un teica, ka tas esot vīrelis, kurš savu mūžu pār lūpu nav varējis pārspļaut...Re, kā iedevām šamam iespēju sevi beidzot parādīt:D/Ohiņā ar kaut ko līdzīgu reizēm var pamanīt - tupeļu varoņus, kas sievieti gatavi stāvus zemē iemīcīt, ja uzdrīkstas kungam kaut ko iebilst...:D/ Toreiz mūsu jaunība un ātrās kājas izglāba no nepatikšanām, nu jāizlīdzas ar asu mēli...:DPasniedzēji bija galanti kungi - vecāko kursu studentes sveicināja kā ulmaņlaikos - noņemot hūti;) Atmiņā arī jaukā prakse Raiņa muzejā Majoros, kur par Raini vēstījām galvenokārt krievu mēlē runājošiem Jūrmalas vasarniekiem. Noklausījušies mūsu "zinātnisko" lekciju, parasti pajautāja - počemu u ņih ņebilo ģeķei(Rainim ar Aspaziju)? Vai - gde u ņih bila kuhņa(vasarnīca pārbūvēta, virtuves tajā nav:D)? Par koju dzīvi vispār varētu sējumus sarakstīt:D Tagad vairāk tā neesot - kopmītnes vairāk līdzinās atsevišķiem dzīvokļiem, ir visas ētrtības, bet mēs reizēm rindā uz dušu gaidījām līdz pusnaktij:) Un kur nu vēl nadzīgie "spekulanti", kas kojās tirgoja vai visus tālaika deficītus - parfimēriju, džinsus, Marlboro iesaiņojuma maisiņus(ar tiem lepni gājām uz lekcijām, iekšā sabāzušas savas pierakstu kladītes) Nebija ne laptopu, ne mobilo telefonu:D Augstākā pilotāža un šiks studentam skaitījās diplomātkoferītis(arī deficīts)...Lai modīgi sapucētos, nācās mācīties adīt(to slepus darījām arī garlaicīgākās lekcijās) Dzīve bija trūcīga, bet interesanta!

Gudru ļaužu pārdomas Lieldienās

Par loģiku

citi ieraksti limonija d-grāmatā (~99)

Komentāri

mateerija_: dzēsts 2015-02-08 23:05

ponytail_PA: Mani studiju gadi bija mazliet vēlākos laikos un ar citiem piedzīvojumiem, bet tik pat mīļas un feinas atmiņas. :) Un tā jau arī vajadzētu būt. Tāpat kā bērnības atmiņām ir jābūt vislaimīgākajām. Lai cik dīvaini nebūtu, parasti tā arī - piemēram, maniem vecākiem bērnība pagāja kara laikā, un vienalga viņi atceras labāko - kārumus, rotaļietas, sastrādātās blēņas... :)
Galvenais, spēt ritināt to kamolu pāri visiem mezgliem, un līdz tām visjaukākajām tikt.:)

2015-02-09 00:06

Cerinju_Peeteris: Nekas jau nau mainiijies :D tikai citiem tagad jauniiba :D un taapat patiesiiba jaameklee pa graudinjam tikai cita veida pelus.. muusu zvaigznes pensijaa vai mirusjas..

2015-02-09 09:19

gertrude: bija jauki, neskatoties uz rindu dušās:)) un ja ilgu laiku nebija gultas veļas maiņa, tad pie ziņojumu dēļa parādījās uzraksts -´´ maina veļu - otrais stāvs ar trešo, ceturtais ar piekto´´:)

2015-02-09 09:21

limonija: Šitas labs! Tādu neatceros, būšu kaut ko palaidusi garām:D:D:D Reizēm gan jautrības pēc uzlikām uz dēļa falšus sludinājumus, ka istabiņā nr....pārdod vai maina kaut ko...Un ķiķinājām, kad šie sūkstījās un meklēja vainīgos...:)

2015-02-09 12:11

marselis: atminas-,pratam virtuozs stastitajs,kardinatajs
ta iekritam nostolgija.....
viss notiek,pasaule mainas,cilveki mainas,velmes un vertibas iet ari savu celu!

nobrudzats teiciens-,.....kad mes dzivojam,ta nebija
tas darbojas katra laika un liek sasutumam ienak prata , jutam atgriezties raiba atminu emociju pasaule....

ko teikt...,
Liekas ,ka Malboro pa rubul 50,bija cita garsa
un diplomati pa 25 rubliem bija muzigi,nenonesajami,...un dzinsi Montana,Lee,Levis deva sparnus!
bet toreiz viss bija savadaks!

2015-02-09 10:27

Deisa: Man visjaukākās atmiņas saistās ar dēlu piedzimšanu. Grūti, sāpīgi, bet nekas cits nesniedz tādu gandarījumu par sāpēm.
Bija, protams, arī pirms bērniem forši brīži. Joprojām, ja esmu stresaina un vajag nomierināties, atceros kā kādreiz aktieru barā sēdējām pie ugunskura, kāds strinkšķināja ģitāru, dziedājām. Bet tas tāds plezīrs, kas jaunībai piederās. Ir pāris no tiem cilvēkiem tādi paši arī palikuši - bezrūpīgi un bohēmiski, bet es no tā esmu jau prom...

2015-02-09 12:09

Pārējos 2 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.