Nāves izjūta | ansis2 blogs oHo.lv

ansis2 dienasgrāmata

Trešdiena 31-12-2014 11:04		12 112
Nāves izjūta Pat uzrakstot virsrakstu, sajūtas paliek mazliet asākas. Nāve! Aizliegtais vārds. Visi skaidri apzinās, ka mēs katrs nomirsim. Liekas arī to, ka tas var notikt katrā brīdī, bet vairums izturās it kā viņiem būtu bezgaligi daudz laika. Paradoksāli. Vai cilvēki zem tanku uguns domā par dzīvi tāpat kā mēs? Iespējams, ka viņa "dzīves bezgalība" aprobežojas ar tekošo kauju - izdzīvot līdz kaujas beigām, tā ir laime un cerība. Bet arī viņiem atskaites punkts ir dzīvība un tās pieejamība, nevis nāve. Nāves jēdziens. Ko tas īsti nozīmē? Vai nāve īstenībā vispār pastāv? Ja mēs runātu par degošu sveci. Svece deg, vai arī svece nedeg. Abi sāvokļi ir ilgstoši un pastāvīgi, bet neviens necepjas par degšanas beigšanās brīdi. Nāve ir dzīvības beigšanās brīdis. Viena sekundes desmitdaļa, pretī miljoniem sekunžu, kas bija pirms tam. Kapēc šis brīdis ir tik svarīgs, ka tā priekšā nobāl pat varenie? Liekas, ka svarīga ir nevis šī sekundes desmitdaļa, bet stindzinošās bailes no tās. Bailes no nāves. Kapēc ir bailes no dzīvības izbeigšanās, ja šo dzīvību mēs praktiski neizmantojam? Vai stindzinoši saraujoties nāves tuvumā mēs lūdzam papildus stundas pie televizora, alus vai strīdiem ar apkārtējiem? Ko tieši mēs lūdzam? Bailes, kas velkās līdzi visus miljonus sekunžu, kamēr norit dzīvība. Vai nevar būt, ka nāve ir koncepts, kas cilvēka galvā vienkarši nav ieprogrammēts? Tāpat, kā mēs visi varam aprakstīt ko nozīmē degoša svece, bet nav neviens nepievērš uzmanību ko nozīmē degšanas nāve, vai ūdens pilniena kritiena nāve, jo tas nav svarīgi. Varbūt arī mūsu nāve nav svarīga. Freids runāja par nāves instinktu kā pretmetu sexualitātes un dzīvības instinktam. Es daudzreiz esmu prasījis citiem, vai viņiem, ejot pāri kādam lielam tiltam, nav radusies pasīva doma - kas notiktu, ja es pārlēktu pāri? Vairums ir teikuši, ka ir. Bet neviens nekad to nav darījis, un neplāno darīt. Tātad ir arī šī otra puse. Varbūt noliedzot nāves izjūtu mēs esam degradējuši tās otru pusi - dzīvības sajūtu? Varbūt dzīvība, kādu to esam raduši pieņemt, ir kļuvusi par lielu slēpšanās, noliegšanas un baiļu maisījumu, bez savas klātbūtnes apzināšanās, bez trauksmes sajūtas, ka jādzīvo tagad, jo "pēc tam" var nebūt.

Cilvēka vienīgā valūta ir emocijas

Ziemassvētku noskaņa

citi ieraksti ansis2 d-grāmatā (~10)

Komentāri

garinsh207: vispar jau dzivi zinosh,pasaules procesos izprotosh cilveks nebaidas no naves,vnk nave nav beigas,bet jauns sakums.protams,pateicoties valdosham religijam un garigo vertibu trukumam cilvkeos ir radushas baies no naves,jeb logiska iznakuma-viss,kas ir piedzimias arii nomirst. tiki loti negribas zaudet mantu,lietas:)lai gan kapaa neko lidzi panmet nevar. tikai slikti un labie darbi nepazud,to rezultats ir redzams nakoshajas dzives

2014-12-31 11:25

kasiopeja: Kapēc šis brīdis ir tik svarīgs, ka tā priekšā nobāl pat varenie? Es domāju tāpēc, ka aiz ŝī brīža seko nezināmais... un cilvēks ir ieprogrammēts baidītes no nezināmā. Ja esi piedzīvojis brīdi, kad dvēsele atstāj ķermeni un tu skaties uz savu ķermeni no augŝas, tad sāc uz ŝo mirkli skatīties pilnīgi savādāk. Patiesībā tas ir mierpilns un viegls, ja tam ļaujies... smagu mēs to padarām paŝi ar savu izmisīgo turēŝanos pie dzīvības, pie tā, ko minēji - televizora, alus un visa pārējā, pie miesiskām baudām, par kurām baidāmies, ka to vairs nebŭs.

2014-12-31 11:51

Stranger: Ja nāve ir dzīvības instinkta pretstats, tad ir tikai loģiska šo pretpolu savstarpējā pievilkšanās un mijiedarbība. Pietuvojoties nāves izjūtai cilvēks sajūt arī dzīvības izjūtu. Tās nav tikai bailes par dzīvības pārtraukumu. Tas ir kas daudz svarīgāks. Tā ir viena apziņa, ko ikdienas problēmas, materiālās vērtības, politiskie un reliģiskie uzskati, emocijas un pasaules iekārta kā tāda ir notrulinājusi līdz neatpazīšanai. "Es esmu!" Nevienā citā brīdī cilvēks nesajūtas tik dzīvs, tik eksistējošs kā tad, kad pastāv risks šai eksistencei izzust. Bet šī izjūta ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, kura tiešā tekstā tā arī netika iekļauta Maslova piramīdā. Iespējams tai bija jākļūst par Piramīdas augstāko punktu - dzīves piepildījuma apliecinājumu...

2014-12-31 11:58

JurisK: Kad parādās satraukums par nāvi un nebūtību, ja kas, uz vecumu arvien retāk, atceros slavena sirdsķjirurga sacito - cilvēks neatceras, ka piedzimis un nezin, ka jau nomiris.

2014-12-31 12:30

garinsh207: vispar jau visa dzive ir gatavoshanas naveilai varetu nomirt vesels,pie pilna prata un apzinas,bez mokam un cieshanam

2014-12-31 12:38

Dorinda: ..nejauši uzgāju šo tekstu un komentārus. Man patika! Vēlos vēl iedziļināties, bet jau tagad saku, ka es tā neprastu izteikties rakstiski. Tieši rakstiski tas ir grūti.
Tagad novēlēšu jums visiem brīnumjauku Jauno gadu!

2014-12-31 12:58

limonija: Visu cieņu! Te ir Domātājs;) Laimīgu Jauno gadu!

2014-12-31 13:09

Pārējos 5 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.