ne ko neteikšu

. . . nezinu ,kāpēc atkal iekāpu šajā dienasgrāmatas lapā...

vienkārši ikdienas apstākļi neļauj būt mums blakus. Darbs ir neatņemama ikdiena un ikdiena veic korekcijas mūsu vēlmēs būt blakus.

Un vēl daudzi apstākļi...

Es te, Tu tur...

Bet zemapziņā mēs esam kopā un domājam viens par otru.

Laikam sapņi par" rīt dienām" ir vis skaistākie. Lai mums ir spēks tos mirkļus piepildīt īstenībā!!!

RĪT, varbūt vēl pēc dienām, bet piepildīt!!!!