Tev.

tas saules stars,

kas caur logu manās,

un kautrīgs tavu plecu skar,

ir sasilis rokās manās,

jau sen, jau aizvakar,

tas rožu lauks,

ko savā dzejā stādu,

uz auguma tava plauks,

birs ziedlapas maigi uz ādas,

un manas rokas sauks.