Vien pelnus vēl gaisā nēsā vējš...Kā pelni gaisā izgaisa mīlestība,Uzliesmoja ugunīgi sārtām liesmām,Saplaka, izplēnēja, vēl oglīte kvēloja,Nodzisa, vien pelnus gaisā nesa vējš...
Vairs nebija rožu, nebija sarkanvīna,Nebija kvēlu skūpstu, ne maigu glāstu,Vairs nedega sveces, nedega liesma,Vien mīlestības pelnus gaisā nesa vējš,
Visos vējos lidoja karsti mīlestības pelni,Birstot pār laukiem, pilsētām, cilvēkiem,Savā ceļā skarot visu, visu kam pieskārās,Kur vēl kaut kur kvēloja mīlestības oglītes..
Karsti pelni krita pār mīlestības alkstošiem,Nokrītot, apdziestot, izzūdot nebūtībā, vējā,Tie nobira, kur mīlestība sirdīs bija mirusi,Vairs nespējot aizdegt mīlestības liesmu...
Kaut kur dzisa, kaut kur liesmoja mīlestība,Kaut kur atdzima skūpsti, atdzima glāsti,Kaut kur saplaka, izplēnēja, vēl oglīte kvēloja,Vien mīlestības pelnus vēl gaisā nēsā vējš.../Egils Dambis/ |
