1 | agikristi blogs oHo.lv

agikristi dienasgrāmata

39 ieraksti
Izlasē: 1 dienasgrāmatas

Ceturtdiena 23-02-2012 01:28		3 33
1 Katrs mēs noteiktā savas dzīves posmā esam izvirzījuši sev kādas prioritātes, apzināti vai neapzināti. Ja esi darbaholiķis un pavadi darbā 14 stundas dienā, ir skaidrs, ka neatliks pietiekoši laika draugiem, ģimenei. Ja esi tusētājs, katru dienu ballītes, diez vai pārējā laikā varēsi būt priekšzīmīgs darbinieks. Ja esi piecu bērnu mamma, diez vai paliks daudz laika izklaidēm. Katrs mēs esam izvēlējušies, kas mums ir svarīgākais. Un to arī nedrīkst aizmirst, ka tā ir izvēle, katra izvēle - darbs, ģimene, tusiņi. Jo visam laiku neatradīsi, kkas vienmēr būs 1majā vietā, svarīgāks par visu pārējo. Tas nenozīmē, ka dzīvē nebūs arī pārējā, protams, būs, bet... tas nebūs tik svarīgs. Un kad sāc domāt, kā būtu ja būtu... Kas ir svarīgāks - cilvēki vai nauda, jauna mašīna, statuss vai prieks, ka esi mājās, pie savējiem. Ko esi izvēlējies Tu, kas ir tavas dzīves prioritāte?

darbs

cigun

citi ieraksti agikristi d-grāmatā (~39)

Komentāri

hazel: kādu brīdi mana prioritāte bija redzēt pašai savām acīm - pasauli un vēl pāris lietas, kuras vienmēr bija mazliet par tālu, lai ar roku aizsniegtu. palika aiz muguras ģimene un citas prioritātes. darbs bija sekundāra prioritāte pirmās prioritātes apmierināšanai.
kāds laiks ir pagājis. ģimene sāk atriezties saraksta augšgalā. tā un zaļa, ekoloģiska pasaule. ģimenes dēļ gan studijām (to pilnvērtīgai pabeigšanai... studēju neirozinātni) un tai ekoloģijai būs kādu brīdi jāpagaida. bet kā tu teici, nav žēl. visu nekad (vienlaicīgi) nepaspēt.
ieraksts kā ar dūri pa muti. daudziem no mums ir laiks tā kārtīgi padomāt un galvenais sev pašiem atzīt, kas tad īsti mums ir galvenais. bieži par to nerunā. pat paši sev neatzīst.

2012-02-23 05:05

agikristi: Paldies par komentu, patīkami dzirdēt, ka kāds apstiprina tavas domas, lai kas nu mums katram būtu tas svarīgākais. Un sveicieni ASV dzīvojošajiem :)

2012-02-23 10:23

Sursurs: Nu dažreiz arī sanāk atstāt visu pašplūsmā, jo īsti negribas neko izvēlēties - tā in general un tad nu tā dzīve sastāv no mazajām izvēlītēm - katru reizi, kad ir kāda izvēlīte, mēs izvēlamies vienu vai otru (piem., iet tusēt vai palikt mājās).. Vienreiz, otrreiz, trešoreiz - un tad pēkšņi atopies, ka tā izvēle kaut kā jau ir izdarījusies..
Bet tā jau nav ne vaines - ja vien tās izvēlītes ir tiešām brīvi izdarītas, nevis kāda ietekmētas...

2012-02-23 15:32

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.