FILMAS APSVEIKUMI VĀRDA DIENAS ČATS REKLĀMA oHo.lv
Lai lietošana būtu ērtāka, lūdzu, pagriez savu tālruni!
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!
skvo dienasgrāmata
 Otrdiena 28-06-2011 08:39 15  183

.....kad pēc pilnīgā sabrukuma ir pagājušas trīs dienas es piespiežu sevi piecelties no gultas un skaravāt ceļa somu. Rokas no nespēka vēl trīc un kājas ļogās, bet es ar spītīgu neatlaidību vācu kopā savas lietas. Nepaiet ne stunda kad viss savākts un varu doties ceļā. Mans gala mērķis šoreiz ir Minhene līdz Latvijai es saprotu ka tādā stāvoklī es vienkārši netikšu. 5 stundas vilcienā un esmu jau Minhenē. Labi ka viesnīcu esmu izvēlējusies blakus stacijai. Ar pēdējām spēka paliekām tieku līdz tai. Divas dienas Minhenē manā atmiņu un sapņu pilsētā man atgriež spēkus tik daudz lai varētu turpināt ceļu tālāk līdz Latvijai. No lidmašīnas šoreiz atsakos, tas būtu jau tiešam neprāts un es turpinu ceļu ar a/m. Vēl divas dienas un esmu Latvijā. Proporcionāli tam kā pieaug attālums starp mani un saulaino Itāliju pieaug arī mani spēki. Latvijā iebraucot jau spēju pat pasmaidīt, smaids gan vēl tāds samocīts un smiekli neskanīgi. Bērni sagaidot saka - māt nu gan Tu esi sakritusies..... No vienmēr smejošās un skaļās skvo nav palicis nekas. Pirmā nedēļa paiet kā vecam babulim lēnā garā apčapojot tiešām tikai pašus tuvākos un mīļākos cilvēciņus. Šoreiz lai ampelētos un dauzītos nav ne iedvesmas ne spēku. Un tad seko man atgriešanās pie māmuļas dabas. Es dodos prom no Rīgas uz Latvijas dziļajiem laukiem. Uz kādu lauku viensētu, tālu no cilvēkiem un civilizācijas. Nedēļa Latvijas laukos atgriež mani atpakaļ bērnībā un kopā ar to atgriežas arī mani spēki, dzīves prieks, azarts un cīņas spars. Latvijas daba dara brīnumus un nejaucenis skvo dzīvojot saksaņā pati ar sevi un māmuļu dabu nedēļas laikā ir kā no jauna piedzimis un gatvs atkal cīņai par savu vietu šajā pasaulē.

Par ko šī stāstiņa morāle? Lai cik tālu mēs pasaulē arī nedotos, lai cik labi mums tur neklātos, bet tad kad iestājas pilnīgs čau savus spēkus (gan fizisko gan garīgos) varam atgūt vien tiešam savās MĀJĀS! Vietā no kurienes esam nākuši, jo tikai tajā vietā ir mūsu saknes, lai kā arī mēs to necenstos noliegt un apstrīdēt! Saknes ir tās kas baro katru koku un augu, dzimtās saknes ir tās kas "baro" arī mūs - cilvēkus!

Un nu jau atkal smejošs un apmierināts ar sevi un paveikto gandrīz neiespējamo nejaucenis skvo ir atgriezies mutuļojošajā Rīgā, lai pēc nu jau vairs dažām dienām atkal dotos iekarot plašo pasauli. Ja Jūs man jautāsiet ko es tādu laukos darīju? Neko! Vienkārši dzīvoju parastu lauku cilvēka dzīvi aizmirstot ka ir zāļu pudelītes, mobīlie un internets, televīzija un radio. Baroju lopiņus, ravēju dobes, ķēru zivis - makšķerēju, lasīju meža zemenes. Vienkārši dzīvoju tā kā es tajā brīdi jutu - darīju visu to ko gribēju. Mūsu ķermenis ir ļoti gudrs un viņš pats pasaka priekšā kas tieši viņam ir vajadzīgs un ja vien mēs tajā laicīgi un vienmēr ieklausītos tad daudz kas mūsu dzīvēs būtu pavisam savādāk.

Lai visiem jauka un saulaina šī vasariņa Latvijā! Un nekad neaizmirstiet KUR ir Jūsu SAKNES!!!

Es tagad zinu ar kādu ātrumu es... Maza IZKLAIDE, lai dzīve šeit neliktos...
citi ieraksti skvo d-grāmatā (~33)
Komentāri
masinaanitina: ...lai tev veicas jaukā meitene,lasīju un asaras saskrēja acīs....
#1
2011-06-28 08:50
skvo: Es tagad zinu pašu galveno! Lai cik tālu un augstu vai arī zemu es "lidotu" es vienmēr atkal un atkal atgriezīšos šeit - Latvijā lai smeltos savam ceļam un mērķim jaunus spēkus:))
#3
2011-06-28 08:57
joga: Turies!:)*
#2
2011-06-28 08:56
skvo: Nu jau ir o.k.:)*
#4
2011-06-28 08:57
puuchux: l....abi pateikts,bet ,,, vai atkal posies prom?:)
#5
2011-06-28 09:23
skvo: Nu tā ka būtu atkal jāauj kājas...... Mans "ceļa" mērķis vēl nu galīgi un nemaz nav sasniegts. Es neesmu no tā atteikusies. Līdz tam man vēl daudz kas jāpaveic. Vien ja martā aizbraucot es teicu, ka nekad vairs LV neatgriezīšos, tad tagad jāatzīst ka tā bija alošanās un bez Latvijas laukiem man to vienkārši nekad nesasniegt - man vienai nepietiks spēku. Jo tikai šeit es uzsūcu sevī to zemes spēku un neatlaidību ar kādu parasti cīnos par savu vietu.
#6
2011-06-28 09:32
kaut_kur: ......skvo, kādam jābūt mērķim, lai to nevarētu sasniegt Latvijā? Jā, arī es lasīju ar asarām acīs......pazīstamas izjūtas un šo izjūtu dēļ esmu atgriezusies, jo nekur nav labāk kā mājās, lai kā te šai momentā būtu.......
#7
2011-06-28 10:30
Pārējos 8 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.


Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.
oHo.lv izmanto sīkdatnes, lai darbotos un nodrošinātu Tev lielisku pieredzi.
Vairāk par sīkdatņu veidiem, to izmantošanu un konfigurēšanas iespējam lasiet šeit.
p.s. Mums arī nepatīk visi šie logi un paziņojumi, bet tāda nu ir kārtība 😅