Pamatlikumi

Nu stulbs, nu! Tā gan teikusi nevienam neesmu, bet padomājusi gan. Citādi visādi lādzīga dvēsele, bet spēj sabojāt jebko, kam pieķeras klāt. Vai tas būtu notikuma atstāsts vai rīcība vai vēl trakāk - kāda cita viedokļa izklāsts. Skolā, atceros bija daži, kam bija jābuhņī ar elkoni sānā, lai tak apklust, lai grupas darbu nenojauc. Bet, laika gaitā jau nekas nemainās, tādi viņi arī paliek, Liktenis tāds. Nu lūk, izdomāju papētīt ko par to saka gudrie prāti. Šoreiz gan neķēros klāt britu pētniekiem, bet atradu šo profesora Karlo Čipolla darbu, pat latviski iztulkotu.:)

Cilvēku stulbuma pamatlikumi.

1.Ikviens cilvēks allaž un nenovēršami par zemu novērtē apritē esošu stulbu indivīdu skaitu.

2.Iespējamība, ka noteikts cilvēks ir stulbs, nav atkarīga no nevienas citas šī cilvēka iezīmes.

3.Stulbs cilvēks ir tāds cilvēks, kas rada zaudējumus citai personai vai personu grupai, lai gan pašam viņa no tā nekāda labuma nav vai pat rodas zaudējumi.

4.Ne-stulbi cilvēki vienmēr pārlieku zemu novērtē stulbu indivīdu postošo potenciālu. It sevišķi, ne-stulbi cilvēki pastāvīgi aizmirst, ka biedrošanās un saistīšanās ar stulbiem cilvēkiem visos laikos un vietās un visos apstākļos izrādās kļūda, par kuru jāmaksā dārgi.

5.stulbs cilvēks ir visbīstamākais no personu tipiem.