Nojausma

Pret saules rietu iedams, pāri zelta pļavām,

Vējš Tavu vārdu sauc, vai dzirdi to?

Ja esi tur, brīvi ļaujies vējam,

Lai viņa elpa slīd pār lūpām mulstošām.

Kā putni spārnos celsies Tavas domas

Un dejos pāri jumtiem snaudošiem.

Tā esi Tu, starp smaržām rieta pļavā

Un zelta sapņiem, vējā uzburtiem.

Es ticu tam, ka varu Tevi saskatīt,

Pat tad, kad degu svelmē, dziestu salā.

Kad krītu putekļainā ceļa malā,

Kad esmu kalna galā.

Un kad es domāju par Tevi,

Slīd uguns liesmiņa man pretī -

Mierīgi un klusi.

Es nezini vai Tu kaut reizi

To būsi nojautusi.

Kam šodien uzsmaidi, kur skatu raidīji?

Vai pretī rītiem, pretī vakariem?

Es nojaušu, ka Tu par mani,

Šai bridi esi domājusi.

Un varbūt liesmiņa, kas manī

Deg ari Tevi - mierīgi un klusi.

/Igo/