2009.29.aprīlis6 ekskursijas diena Pēc brokastīm dodamies pastaigā uz pilsētu Souse Patīkami silts vējiņš tīkami glāsta augumu, izplešu rokas it kāgatavotos lidojumam...:)) ir tik jauki ne par ko neraizēties unneuztraukties...vienkārši baudīt dzīvi... mājās tas ne vienmēr izdodas jo prātsatgriež realitātē un ir jāsteidzas realizēt vienu vai otru iecerēto ideju...betnu pēkšņi nekādas steigas, ej kur gribi un dari ko gribi. Mans pavadonis soļo klusēdams it kā dziļās domās nogrimis... Jautāju ko tik nopietni domā...izrādās viņš raizējas, ka man tik tālu būs jāiet kājām un piedāvā sagādāt taksometru...es pasmaidu un papurinu galvu...laika daudz, gribu baudīt dienu nesteidzoties... Vēroju cilvēkus, mājas, dabu..jūtu, ka nekas vairs neizbrīna un nepārsteidz.. esmu sākusi pierast. Ap pusdienas laiku sasniedzam pilsētas centru. Pusdienot negribas tāpēc piekrītu nelielām uzkodām. Ļaujos mana pavadoņa gaumei un tikai tad, kad man noliek priekšā nacionālu plāceni saprotu, ka vajadzēja piedalīties ēdiena izvēlē. Man tas ir daudz par daudz un pilnīgi pietiktu ar ceturto daļu...:) |
