Tādus griezumus dzīves slejās katrs no mums pazīst: nekas ārkārtīgs nav
noticis, bet mēs neesam vairs tie, kas bijām vakar, aizvakar. Diemžēl
tie, kas ir ap mums, pārāk pieraduši skatīties fiziskām acīm, to
nepamana un brīnās, ka vakardienas draugi mūs vairs nesaista un, ka
skaistumam, ko vēl vakar apbrīnojām, šodien vienaldzīgi paejam garām.
Un var gadīties, ka dažs labs atgriežas, bet es saprotu, ka atgriešanās
nenotiek... jākāpj arvien augstāk...
Ir tikai viena varonība pasaulē: redzēt pasauli tādu, kāda viņa ir, un
tomēr - viņu mīlēt...Jā, tagadne ir vienīgais, kas mums pieder, un īsta
tā ir visiem, mēs dzīvojam īsti tikai tik daudz, cik satiekamies ar
sevi, saviem mīļiem...
... Mēs visi esam dzīves vilcienā, kurā iekāpjam un no kura izkāpjam ne
paša grbas dzīti,nepazīdami spēku, kas vilcienu rauj uz priekšu. Reizēm
vilciens pārāk ilgi kavējas pie nenozīmīgām, garlaicīgām stacijām, bet
sniegainām kalnu grēdām parāk ātri aizdrāžas garām. Ar cilvēkiem, kas
jauši vai nejauši iekāpuši mūsu nodaļā, mums jābrauc kopā, ar viņiem
mūsu liktenis ir saistīts gan skaistajā braucienā pa kalniem un lejām,
gan katastrofas gadījumā. Ja mūsu nodaļā būtu iekāpuši citi bracēji,
mūsu ceļojums, būtu guvis citu nokrāsu, mēs varbūt būtu mainījuši
maršrutu, izkāpuši nevis mazā, bēdīgā provinces pilsētiņā, bet
ceļabiedra apgaroti un iejūsmināti, brauktu viņam līdzi uz kalnu
augstāko galotni, no kurienes atvērtos plašāks skats uz šo sāpju pilno,
bet neizsakāmi bagāto pasauli... Arī virtuāli...
Dzīvosim tā, lai vairotos prieks un lai sāpes mazinātos... Iekurināsim
uguni lielceļa malā,uguni, kas sasilda visus tos, kam vajadzīgs
siltums...Nevienu cilvēku nedrīkstētu bezjēdzīgi iedzīt strupceļā. Tā
ir pavisam vienkārša atziņa, jūs teiksiet, tas nav nekas jauns... bet
arī saule ar savu mūžīgo, nepieciešamo gaismu nav nekas jauns, tomēr tā
ir patiesība, kas vieno visas pasaules cildenākos garus, patiesība,
kuras dēļ miruši daudzi...
Lai vienmēr pasaulē būtu kaut kas, ko gribam iemācīties, ko vēlamies
darīt, kāda vieta, kur vēlamies nonākt, cilvēks, kuru gribam satikt!
Lai dzīve nekad nekļūtu vienmuļa! |
