|
|
Laimonis dienasgrāmata
| Ceturtdiena 05-04-2007 18:23 |
|
60 |
zem lietussarga(21. Aug 2004, 23:48)
Nau skaņu, nau jēga, nau motīvs virzībai, ir tikai brīvais kritiens kas dod neaprakstāmu baudu.
Man ir palikušas divpadsmit minūtes līdz es iešu mainīt šo dzīvi pret citu.
Bet laiks ies un es atskatīšos atpakaļ.
Katru dienu es dzīvoju visās dienās kas ir bijušas pagātnē, pat ja es nomainu nakošo dienu, es dzīvoju tāds kāds es biju līdz šim, ar visu savu skaisto un neglīto ES.
Molekulas, viena pie otras, simtiem, tūkstošiem, miljoniem, nesaskaitāmas.
Viena pie otras pievelkās atdalās, aizceļo un nekad nenāk atpakaļ, tai reizē nenesot nekādu atbildību par eksistenci, viņai nau jēga būt, kā arī nau jēga nebūt.
Pagriez to kloķīti, palēlini visu un paskaties kā krīt lietus.
Cik pasauļu tur nau, katrā lāsē pa vienam pasaules spogulim.
Kurš dzimst un mirst pārveidojoties.
Paliekas izposta zemi un dod spēku tai dzīt.
audums ir tikai īslaicīga barjera pret miljardiem molekulu
Mazā makšķerētāja lielie piedzīvojumi: sējums trešais
[-----------------------------------]
vo
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
