FILMAS APSVEIKUMI VĀRDA DIENAS ČATS REKLĀMA oHo.lv
Lai lietošana būtu ērtāka, lūdzu, pagriez savu tālruni!
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!
Cerinju_Peeteris dienasgrāmata
 Piektdiena 03-11-2017 11:52 5  52

Atmiņu fragmenti par sēnēm VI

Sākotnēji pievienotais ieraksts (skatīt pašreizējo versiju):

.. kā jau atmiņas — atmiņu mūzu spārno ilūzijas un maldi ..

..reizēm atmiņa mūs apmāna, mēs atceramies to, kā tas varētu būt bijis, ne to, kā tas bija patiesībā ..

Jau pieminēju, citreiz sēņot braucām ar zirgu. Tad, ja Vectēvam bija brīvāks laiks, un saimniecībā viss apdarīts. Kaut pensionārs, tomēr vēl piestrādāja par piena vedēju, vedot privāto govju pienu kannās uz Krejotavu. Man gan šķiet, ka ne tik daudz naudas dēļ, cik tāpēc, lai kolchozs neatņemtu pēdējo zirgu, kas tā īsti nevarēja būt privātīpašumā. Bija paša audzēta ķēve Anda. Veca, gudra. Vectēva piena maršrutu zināja no galvas. [Kādu laiku mūsmājas fermā audzēja arī sugas zirgus, Vectēva lielo mīlestību.] Komplektā ar darbu nāca labi galda rati ar gumijas riepām. Tā nu ratos iekšā un uz mežu. Vectēvs svilpo visu Bellaccord repertuāru. Bija ļoti muzikāls, taču dzīve ir dzīve, kad bija jāsāk saimniekot par pilna laika saimnieku, tad vijoli nācās nolikt skapjaugšā, kopā ar citas dzīves sapņiem, noblesse oblige. Ar zirgu gan parasti braucām ogās uz attālo Zaķa pur(v)u, tur senāk bija bijuši mūsu meži un pat mūsu satelītsaimniecība Nātiņš. Vispār gan kolchoza, gan valsts mežā mežsargi ļoti respektēja mierlaika robežas un, ja nu vecajam saimniekam izgadījās savā [bijušajā] mežā nogāzt kādu lietaskoku, izlikās to neredzam [nu nemaz kā latvieši]. Ar zirgu braucām cūcenēs uz Ruča eglēm pie Mālupgrāvja. Tās krāvām pilnu vezumu, jo Vecmamma tās sālīja tādā lielā mucā [200 l?], un visu ziemu bija dažādi cūceņu ēdieni. Visas viena lieluma, tādas kā alus kausu paliktnīši, biezas un tumši zaļas. Klājiens bija. Vectēvs citreiz gribēja lasīt tās ar kartupeļu dakšām, bet Vecmamma neļāva, lai nepostot. Tās kartupeļu dakšas ir tādas kā atmiņas no vācu laikiem. Toreiz vajadzējis nodot sēnes. Armija devusi 200 l mucas salīšanai un sāli. Tad nu braukuši ar zirgu uz mežu. Mežmalā uzlikts lielais katls, sakurta uguns un sievas pie tīrīšanas. Puiši mežā un šķipelējuši sēnes bez griešanas ar kartupeļu dakšām vezumā. Cik noprotu, tad tās, kas klājienā aug. Piemēram, sviestabekas, bet visvairāk govju līžas. Par tām līžām nu gan nezinu, kā citviet un grāmatās sauc. No augšas izskatās kā sviestabekas, aug klājienā 2–3 m2, pat pie bada sēņotāji lasa negribīgi. Reti ir tārpainas, vārītas iznāk pasīkstas, Vecmamma teica, ēdamas, bet bezvērtīgas, bet vāciešam labas diezgan. Tad nu veduši malā, kur meitenes tīrījušas, vārījušas, sālījušas. Kad muca pilna, ziņojuši, un armija braukusi pakaļ. Par sēnēm doti Punkti, tādi taloni deficītpreču iegādei.

Par to svilpošanu. Vecpaps svilpoja gandrīz nepārtraukti. Uz lielu runāšanu nebija, reizēm, kad Vecmammas nebija klātu, tad gan paspruka stāstāmais. Bet citādi, Vectēvs sāk stāstu, tā Vecmamma ar precizējumiem, un tad strīdus, un stāsts pagalam. Reiz sniegotā ziemā autobusi uz Rīgām negāja, pieputināts, lauzti koki etc. Bet man bija jābūt skolā. Tad nu Vectēvs jūdza zirgu kreslītī [ragavās] un veda pa dažādiem taisnākiem ceļiem uz tuvējo pilsētu, uz staciju. Izbraucām vēl gandrīz naktī. Biju iepakots ādās un segās, acis tik ārā. Viss piesnidzis, kluss, mēnesnīcā viss mirgo un laistās, zari pār ceļu kā kristāla arkas, gaiss ap 20 grādu auksts. Ritmiski klaudz radžotie pakavi. Bet Vectēvs tik svilpo vienu melōdiju pēc otras. Un tā visus 25 km. Tas varbūt bija viens no skaistākajiem braucieniem manā mūžā. Pieveru acis, atceros, redzu un dzirdu.

Atmiņu fragmenti par sēnēm VII Viss priekš kaķiem
citi ieraksti Cerinju_Peeteris d-grāmatā (~103)
Komentāri
Cerinju_Peeteris: ..Tie kas nezina kaa PUNKTS izskataas .. lai meklee manaa Albumaa Pie TRUBAS šņabi atveduši
#1
2017-11-03 12:32
Dr_koshka: Interesanti, ka padumjos gados arī cilvēki saņēma mucas un sālīja sēnes, nu jau krievu armijas vajadzībām. 1966. gada raža bij tik laba, ka mamma uz mežu gāja ar 4 groziem. Man par piedalīšanos procesā, kad ecembrī piedzimu, tika nopirkta gulta.
#2
2017-11-03 13:55
Cerinju_Peeteris: ..muusu mezjos peeec karja veel ilgi nevareeja iet [miinas] .. un iepirksjanaa kaut kaa vairaak bija akcents uz ogaam ..
#3
2017-11-03 14:09
Luusila: Un viņi mani apsmaida, kad stāstu, ka no savām Meža mājām eju sēņot ar ķerru...:)
#4
2017-11-03 14:27
joga: .../bet visvairāk govju līžas/...
Manā pusē tās sauc(a) -govmīžas ...:)))
#5
2017-11-03 14:48
Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.


Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.
oHo.lv izmanto sīkdatnes, lai darbotos un nodrošinātu Tev lielisku pieredzi.
Vairāk par sīkdatņu veidiem, to izmantošanu un konfigurēšanas iespējam lasiet šeit.
p.s. Mums arī nepatīk visi šie logi un paziņojumi, bet tāda nu ir kārtība 😅