Nākošais sējums

Munks, jo skaļa balss. Munkatiņš, Munkkaķis, Munkiņš, Brālītis, kad labi uzvedas un mīlīgs. Muuunks, Kaķķķis, kad dara kaut ko ne tā. 2600 gramu ruda, ar baltam ķepiņām un elsiņu kaķa. Drīz būs četri mēneši vecs. Pie mums jau divi mēneši un vēl kādu brīdi. Kustība, zibenskaķis. Neredzams, jo gaiši rudā krāsa un strīpu raksts saplūst ar nekrāsoto priedes koka un Kanādas oša grīdu un trepēm. Atrodas visur. Arī zem kājām. Klūpkaķis.

Kad aizgāja Pūka, mana Mamma paziņoja, ka grib rudu kaķu puiku un rudenī. Taču draugiem tāds jau bija atskrējis 6. jūlijā. Dzimis 5 bērnu pirmā metiena ģimenē trīskrāsu plankumainai mammai, 2 rudi brālīši un 3 dažādrakstu māsiņas. Kad aizgājām pakaļ, šis pirmais kaķēniski atgāzelējās pie mums, proti, izvēlējās. Pats vainīgs. Visizlaistākais kaķis Majoros. Reizēm ir dienas, kad viņa ķepiņas zemi neskar — ceļo no rokām rokās, no klēpja klēpī. Nebaidās no putekļusūcēja, pagaidām. Ledusskapi atrada uzreiz, ienākot mūsmājās. Neviena virsma nau par augstu, lec no vietas virtuves izlietnē. Gudrs. Ziņkārīgs. Pļāpīgs.

Pamazām izstrādājas ritmi un rituāli. Viena svarīga lieta ir gultu klāšana. Asistē un palīdz. Vienvakar palika divatā ar manu Mammu. Mamma saklāja gultu, bet kaķa nemanīja. Varbūt kaut kur guļ. Iegāja gultā palasīt. Pēkšņi kaut kur ņaud. Vecmāmiņai dzirde gadu desmitos padilusi, grūti noteikt virzienu. Ņaudieni pamazām kļūst par histēriskiem brēcieniem. Meklē un nekur mājas kaķa neatrod. Pēc minūtēm 10 ienāk prātā pacelt dīvāna matraci un paskatīties gultas veļas kastē. Protams. Nu gan jau dienas divas Munks Vecmammiņas gultai met līkumu.

Augam un krājam stāstus.