Pēdējā lappuse

Šonakt redzēju sapni. Mēnesnīcā pludmales smiltīs, baltās kā sniegs, aizgāja kaķu ēnu rinda, bet pašu ēnnešu kaķu nebija. Ēnas attālinoties stiepās garumā, un rāmajā ūdens klajā iebrida un izšķīda sīkajos sudraba vilnīšos varbūt pat zirga lieluma kaķu noģidumi.

Tā nu ir sanācis, ka dažos mēnešos esmu zaudējis 3 kaķu draugus. Kamēr sēroju un nespēju atvadīties no pirmā aizgājēja, pa šauro promtaciņu devās jau nākamie.

Pūka, kas nodzīvoja teju 20 gadu, neuzvarēja cīņā ar vecumu un kaujā ar vēzi. Vēl aprīlī izturēja smagu operāciju, taču spīļainais bija pārāk iepleties. Vecā kundze pameta šo bēdu leju jūlijā [18.], kamēr es pats biju prom. Kad atgriezos, bija jau kapiņš zem jasmīnkrūma. Viņai tā bija mīļa vieta ar kvalitatīvu ēnu un zvirbuļu parlamentu biezajos zaros. Tagad Pūka pie mums atgriezīsies katru pavasari kā jasmīnziedu baltums un smarža.

Augustā [11.] karstā dienā trombs mums pēkšņi un strauji atņēma Majoru un Jomas ielas leģendu, starptautiski pazīstamu kaķu zvaigzni, Alus krodziņa īsteno saimnieku rudo runci Rūdi. Domāju, ka viņu TUR [lai kur tas arī nebūtu] sagaidīja 14 kaķa darba gados iegūts diezgan prāvs pulciņš draugu un fanu. Mēs esam egoisti un sakām, ka mums tevis pietrūkst, bet varbūt tev bija kāds uzdevums nest vēsti turp un būt par Kaķi tur? Varbūt tajā saimniecībā peles saviesušās? Kaut gan ar kādu bērnišķīgu nojautu gribas ticēt, ka Tajā Saulē kaķi, mazie putniņi un pelītes ir draugi.

Vakar mani sasniedza vēl viena rudi skumja vēsts par Rikija aiziešanu pa peļu taciņu. Runcis gan nu jau gadus 10 mūsu sētā vairs nedzīvoja [uzcēla māju Dzintaros upes pusē], taču viņa kaķēna un jaunības gadi bija mūsu pagalmā.

Tā nu sanāca diezgan skumji. Bet dzīve rit tālāk, arī kaķu tautai. Par to citreiz.

[Pūkas noģīmis dienu pirms aiziešanas]