Kaķis. Epizōde. Murkslis ir jaunpienācējs uz Jomas ielas. Nebūs vēl ne gads, kopš sāka apmeklēt krogus un citas kaķiem tīkamas vietas Majoru centrā. Par viņa pagātni nau zināms gandrīz nekas. Ieradās diezgan noplucis pagājšruden, taču šķiet, ka redzējis arī labākas dienas. Spalva pagara, baltie sektori parasti ne gluži spodri balti, atlētisx. Par senču zināmu piederību kaķu elitei liecina gandrīz netveramas labas sugas pazīmes un rudie kažoka sektori — vismaz cilvēku sabiedrībā, jo īpaši britu zinātnieku aprindās, tiek uzskatīts, ka rudie astaiņi ir intelektuālā kaķu aristokrātija. Murkslis nau elitārs kaķis. Drīzāk nekaunīgs, viltīgs un veikls. Brieduma gados. Runcis, kam nau apgriezta auss [Jūrmalā tā iezīmē brīvkaķus, kas labdarības ietvaros izķerti un sterilizēti; nez ko ūsaiņi paši domā par “labdarību”?]. Kādu laiku Murkslis terorizēja Jomas ielas tirgotājus no Konkordijas ielas da Tirgoņu ielai, proti, sistemātiski un intensīvi iezīmējot uz ielas izliktos stendus, manekenus un preci, tādējādi ziņojot visiem citiem kaķu tautas jomeniekiem, ka .. es te vienīgais ar olām. Mēģināja iekārtoties uz dzīvi krogos ar labāko virtuvi, taču neizdevās. Katram krogum jau ir sava deklarējušos kaķu darbinieku saime, kas izklaidē tūristus un tiek baroti gan no virtuves, gan apmeklētājiem. Daži ir uzkalpojušies par telpu kaķiem [analoģija ar “Vējiem līdz” — mājas un plantāciju nēģeri], tos nereti saimnieces baro ar svaigu vistas fileju u. tml., pasniedzot katru kumosu ar roku. Taču Murkslis uz ielas nepalika, tagad jo bieži šamējo var redzēt guļam kādā skatlogā ap dāmu cepuri aptinušos. Veikalā, protams, attiecīga gaisa smaržas kvalitāte, vrb pat kvantitāte. Pārdevēja, viņai aizrādot, ka tā tiek aizbaidīti pircēji, atcērt, ka “lai nepērk un nenāk”, un mēģina pierunāt spalvaino apēst vēl kādu gardumiņu. Tomēr katru nakti nakšņot veikalā neizdodas, signalizācijas dēļ. Nakšņošanas vieta kādas ēkas ērti sasniedzami bēniņi, kam pieguļ ēka ar zemāku jumtu. Zemāko ēku no kāda krogus āra plača norobežo brandmūris. Kaķi bieži redzami rosāmies pa jumtu un pa laikam uzlecot uz krogus terases jumta. Brandmūrī, tipiski šauras apbūves tradīcijām, skurstenis, kam pievienots krogus āra kamīns. Tā nu sēžu šopavasar pie āra galdiņa zem ozoliem, protams, alojos un smēķēju. Sarunas, kā jau krogū, gudras, saturīgas un skar Visuma uzbūvi un kārtību. Paceļu skatu un zilā debess fonā redzu .. .. Murkslis parādās pie brandmūra malas, brīdi lietišķi vērojis publiku, ierastā gaitā dodas pa malu līdz skurstenim, eleganti uzlec uz tā. Ērti iekārtojies, nodara lielas un mazas vajadzības skurstenī, noškurina asti, kārtības labad paosta gaisu, tad nolec no skursteņa un dodas savās kaķa gaitās. Nu jā, bēniņos šķiet, ka nau kaķu kastītes. [Ir jau tā, ka gandrīz katram kaķistam ir kāds stāsts par kaķu tualetes paradumu izcilībām, nu arī man.] |