|
|
Cerinju_Peeteris dienasgrāmata
| Trešdiena 19-08-2015 09:33 |
|
4 160 |
In memoriamLaikam ritot, rodas sajūta, ka tie ļaudis, ar kuŗiem tu esi ceļojis pa dzīvi vienā vagonā, vienā dzīves vilcienā, pamazām izkāpj, jo pienākušas viņu gala pieturas. Reizēm vagonā parādās pat sēdvietas. Tomēr dzīves cerīgā daļa ir, ka pieturās kāds arī iekāpj.
Šodien apglabā Ausmu Skujiņu [84]. Reiz man bijusi veixme, ka šis gaišais cilvex mani ir piesaistījis vienai otrai savai trakajai ideja. Nu durvis aiz viņas aizvērušās. Ir skaista augusta diena un Ausmas celto namu un dievnamu logu stiklos spēlējas saules zaķīši. Varbūt nebūs īsti pareizi, tomēr novēlēšu mieru.
R. I. P.
[Reiz sesn sen mācītājs Jānis Ērmanis uzraxtīja dziesmu [J. Vītola mūzika], lai tā nošalc, nodun šorīt pieminot Ausmu..]
Cēli kā dzimtenes dievnami
Lai tev mērķi un darbi!
Cīnies vien taisni un atklāti,
Uzbrūk kaut pretnieki skarbi. Stāvi kā klintis, kas viļņus šķeļ,
Grēku un ļaunumu straumē!
Kaut tā ar ūdeņus virsū veļ,
Pamato drošu sev gaumē! Skaidra kā zelts lai ir tava sirds,
Šķīsta kā svētrīta rasa
Kad viņā saulītes stari mirdz!
Laba, ja trūkums ko prasa. Mīkstas kā vītola pūpolīts
Lai ir arvienu tev rokas!
Vainadziņš tad mīļi tiks noglaudīts
Tiem, kam ir rūpes un mokas. Staigā kā mīlīga eņģ`ļa tēls,
Kaut arī jāpanes zaimi!
Dzīvei tad tavai būs mērķis cēls,
Vairojot prieku laimi.
|
kokote: Cik skaisti un gaiši uzrakstīts! #1 2015-08-19 10:03
joga: Tas nav daudzpunkts, tas ir punkts. #4 2015-08-19 11:00
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
