par mīlestību

Biju šodien aizgājusi uz baznīcu "sprediķi paklausīties" un jutos tik iedvesmota, ka gribēju pastāstīt.

Biju domājusi pastāstīt ar citātiem, bet tomēr negribas meklēt tos citātus.

Šodien "runātājs" runāja par Bībeles 2 baušļiem: 1) Tev būs mīlēt Dievu no visas savas sirds 2) Tev būs mīlēt tuvāko kā sevi pašu.

Tad nu tika apskatīts, ko vispār nozīmē mīlēt.

Mīlēt nozīmē - ievērot tā Kunga baušļus, - zināt tos, sekot un paklausīt tiem un mīlestībā pieķerties to ievērošanai. Gala secinājums bija tāds, ka mīlēt nozīmē būt uzticamam, būt lojālam un tikai pēc tam, ja ir lemts, gūt no tā pozitīvas emocijas.

Mīlēt nozīmē salabot, nevis izmest ārā.

Solījums "būt kopā priekos un bēdās", nenozīmē būt kopā tad, kad ir bēdas vai nabadzība, mīlēt nozīmē - izturēt kopā būšanu, salabot attiecības arī tad, ja pozitīvas izjūtas beigušās.

Mīlēt vairāk nozīmē prāta apņemšanos, nevis pozitīvu emociju jušanu.

Un mīlēt citus, ( nu vispirms jau tas attiecas uz sava tuvākā - partnera mīlēšanu), nozīmē pieņemt viņu tādu, kāds viņš ir, pat tad, ja viņš ir nabadzīgs daudzējādā ziņā - izskatā, naudā, raksturā. Tas nozīmē tādam būt arī pret citiem, ar kuriem dzīve mūs salikusi kopā.

Tā ir lojalitāte, pieklājība, laipnība.Un pozitīvās emocijas var būt un var nebūt.

Mūsdienās tiklīdz otrs nejūt pozitīvas emocijas, tā otru cilvēku "izmet ārā" - kā lupatu lelli. Domāju, ka šo sajūtu noteikti piedzīvo sievietes pēc 1 nakts sakariem. Jo vīrietim mīlestība beigusies un tagad meklēs citu objektu, kas dos pozitīvas emocijas. Tāpat arī dara mūsdienu sievietes.

Būtībā cilvēks, kurš nav savaldīgs, noturīgs, nezin Dieva likumus un vispār negrib tiem sekot, nemaz nevar būt mīlošs un just mīlestību "kas nebeidzas".

Nekas jauns jau tas nebija, tomēr interesanti tika izgaismots, ka mīlēt nozīmē turēt solījumus, nevis izmest cilvēku kā vecu lupatu pie pirmajām grūtībām vai garlaicības vai gaidīt no viņa mīlestību. Mīlēt nozīmē būt noturīgam raksturā un vienkārši labam pret cilvēkiem.

Bet vai varētu mīlēt pašu velnu? Man ienāca prātā, ka pat velns mīl Dievu, jo neviens velns nebūs spējīgs mīlēt velnu, viņam nebūs ne izturība, ne pacietība. Un tikai Dievs var mīlēt velnu. :)

Man liekas, ka Rudzītis aicināja sievietes būt tik dievišķām, lai viņas mīlētu savus velnišķos vīrus. Un pat velnišķais vīrs varētu iemīlēt dievišķo dievieti un caur to pats kļūt dievišķāks. Tikai nelaime tāda, ka sieviete jau pati ir tik pat velnišķa kā tas vīrietis un velni velnus nemīl. Un tāpēc Rudzīša sauciens paliek nesadzirdēts kā saucējbalss tuksnesī.