fargo: konkrētam burtu un zilbju salikumam nav tik liela nozīme, kā pašai parādībai, ko ar tiem saprot. nav jāizdomā ļaunums, vai koki vai roka. tie pastav neatkarīgi no burtu un zilbju salikumiem, kādos cilvēka mēle tos sauc. bet ignorēt parādības eksistenci nozīmē lolot ilūzijas. arī tas ir ļaunums.
bet bez ierobežojumiem nevar eksistēt brīvība. ierobežojumi ir labi un vajadzīgi. bet ja kaut kas ir bez ierobežojumiem, tad šādai parādībai ir vairāki vārdi, viens no tiem - haoss. lai arī haoss ir eksistences forma, tā ir ļoti nejēdzīga eksistences forma. bet pretēji haosam, kārtība ir laba eksistences forma. cilvēkam tā ir dabiska, cilvēks tiecas ieviest kārtību tur, kur tās nav. kārtojot, cilvēks paļauj haosu likumam. cilvēks negrib dzīvot haosā, bet izvēlas ierobežot to, paļaujot to likumiem. priekš cilvēka tas ir tik dabiski, ka savadāk pat nav iespējams.

fargo: ja cilvēks tic Dievam, tad viņš cenšas dzīvot pēc Dieva likumiem. ne cilvēks ir radījis dabu. ne cilvēks ir radījis dzīvniekus. cilvēks nav radījis likumus, kas ļauj dabai eksistēt tās formā. tos ir radījis Dievs. Dievs ir devis dabai un cilvēkam likumus, pēc kuriem tie eksistē šai sistēmā, kura lai arī drīz paies.
un šai sistēmā radībai ir sava loma. un radības galējā loma dabā ir būt ekosistēmas sastāvdaļai - barības ķēdes sastāvdaļai. no zemākā līdz augstākajam, līdz barības cikls atkal sākas no jauna.
bībele ir sevišķi rakstīts, ka pienāks laiks, kad parādīsies cilvēki, kas mēģinās aizliegt cilvēkiem ēst to, ko atļāvis ir Dievs. šie cilvēki nav no Dieva, bet ir no pretinieka, jo spiež cilveku pārkāpt likumu, kuru devis Dievs. ne tikai cilvēkam, bet arī dabai.

"Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām, padodamies melkuļu liekulīgajiem vārdiem, kam pašu sirdsapziņa ar kauna zīmi iededzināta.
Tie aizliedz doties laulībā, pavēl atturēties no barības vielām, ko Dievs ir radījis, lai ticīgie un patiesības atzinēji saņemtu tās ar pateicību."(bībele, pāvils)