Pasaules ceļos un neceļos:)

Dabā ir daudz piemēru kā dažādas floras un faunas sugas dzīvo plecs pie pleca un vēders pie vēdera. Nereti ir arī fakti, kad šī līdzās būšana jau ir evolucionējusi par gan vienas, gan otras puses eksistences nozīmīgu faktoru...

Kaisa ir manas īresvietas saimniece. Nu jau apmēram mēnesi rets ir bijis tas vakars, kad mūsu ceļi nav krustojušies.

Dienas duna abiem aiziet katram savos darbos. Pie tam ar visai augstu noslodzes intensitāti gan galvai, gan rumpim. Taču pa vidu visam ik pa brīdim pieķeru sevi pie domas, ka gaidu vakaru un tā komplekta opcijas.

Kaisa ir igauniete, kura, paldies Dievam, nav pieskaitāma manam skandināvu Sievietes stereotipam. Dzīves ritējums mani nav lutinājis ar pievilcīgām somietiem, dānietēm, un zviedrietēm. Darba jautājumos ir nācies saskarties lielākoties ar bezformīgām būtnēm, kuras labāk būtu dzirdējis tikai telefonā vai iekš Skype bez kameras... Nu labi, zviedriete Kerstina bija diezgan tā neko, neskatoties uz saviem 50 ar astīti + tas, ka viņa smēķēja kā lokomotīve. Ar visu to viņa bija daudz pievilcīgāka par savām 30-gadīgajām kolēģēm.

Pirmā tikšanās ar Kaisu bija atturīgi lietišķa un stīva korektuma caurausta. Pēc pieklajības frāzēm nolīdām katrs savā milzīgā dzīvokļa galā un tā arī vairs nesatikāmies..., ja neskaita to, ka ap 23.00, ejot garām saunas durvīm, caur stikla rakstaino matējumu nekautrīgi nopētīju to, ko varēju redzēt. Skatījos nebaidoties tikt pieķerts, jo saunas telpas apgaismojums bija krietni spilgtāks kā manā atrašanās punktā.

Atgriezos savā paksī un roka pati atskrūvēja „Four Roses” pudeles korķi. Šo burbonu ne vienmēr var atrast veikalu plauktos, un tamdēļ biju ar prieku iekopis to ieraugot Tartu . Lēnam un ar patiku svilināju savas mandeles... „Vai tev to vajag???!!!” jautāju pats sev jau iepriekš zinot, ka nebūšu nasks uz nopietnu pretargumentu meklēšanu.

Nākamā diena aizsvilpa kā viesulis. Vakarā izmantoju pirmo izdevību uzsākt sarunu un izpildījos par visvisādām tēmam, demonstrējot savas virspusējās un seklās zināšanas par Kalevipoegu un Lennartu Meri, Narvas vēsturi un Arnoldu Rītelu (cik feini šis personāža tēls sasaistās ar mūsu patreizējo prezidentu Andri Bērziņu), Dānijas kundzību sendienās un Viktoru Kingisepu... Pa vidu visam neaizmirsu palepoties, ka esmu dejojis 2 igauņu tautas dejas – vienu 4. klases, otru vidusskolas vecumā!!!

Vakars beidzās un nakts piestartēja ar kopēju saunas pasākumu...

Vai man to vajag?! Kamdēļ nē???!!!

Mēs taču esam tik dažādi – Sevietes un vīrieši. Pie tam atsevišķi mūsu dzīves ir daudz racionālākas un sakārtotākas, bet nē – nu velkamies kopā un gūstam kaut ko viens no otra...

P.S. Jau ilgāku laiku dzīvoju ar uzskatu, ka optimāls ir komplekts no 3 meitenēm ar kurām var satikties. Precētās/šķirtenes labākas par laulības vezumu nevilkušajām. Igauniete ir līdzīgās domās attiecībā uz vīriešiem. Pieļauju, ka būs jautājumi par to kā es skatos, ja pie šāda redzējuma pieturētos arī mana sieva. Brīva valsts. Ja nespēj partnerim dot tā lai viņam negribētos ko no malas, tad vai nu iespringsti, vai samierinies, vai ejiet katrs uz savu pusi.

Joprojām palieku laulībā.