8 Martām,Rozai,Klārai un 9 Maijām.Pie kapsētas vārtiem pulcēties sāk Tādi kā redzēti skuķi. Gan līkas, gan greizas, gan klibas tur nāk, Bet dažas pat velkas ar kruķi. Šīs dāmas pavest bija man gods. (ar mopēdu, ne jau ar auto) Lūk, vienai kā turcietei acis spīd, Dur sirdi cauri kā īlens. Un visas ap kaklu šļupstot man krīt: Mēt glibam , gdibam vēl mīlēt! Pār kapsētu spocīgas ēnas slīd... Es saucu:Jums nodoms nav peļams Bet beidziet jel, meitenes, jokus dzīt, Kas beigts, tas nav augšā vairs ceļams! Šnukst meitenes, lāstus pret debesīm sauc, Un , bēgot no kapiem, man papēži klaudz. V.Artavs. |