Baiker atsauciesMan automašīnas iedalās fuj, normāla, šitādu sev gribētu. Kaut gan pietiktu arī ar normālu. Tomēr dzīvē jābūt arī kaut kam nesasniedzamam. Gribētos sev Bentleys vai Cadillac. Vienam bentlijam sanāk bieži iet garām. Parasti ar kāru aci noskatos uz balto ādas salonu, gribētos jau ar tādu mašīnu izvizināties. Esmu nolēmusi, ka man viena no tām mašīnām būs. Gan jau dzīves skrējienā uzskriešu uz auto modelīšiem. Nopirkšu un nolikšu sev plauktā, lai stāv. Vairāk jau gribētu savā īpašumā iegūt kādu no Cadillac modeļiem. Pret motocikliem man visu laiku bija neitrāla nostāja. Braukā visādi brum-brum. Līdz vienu rītu ejot uz darbu pamanīju savējo. Manās smadzenēs nostrādāja "wow, kāds mocīts". Tur tas stāvēja spīdīgi melns. Iepriekš arī reizēm tas tur stāvēja, bet neizraisīja nekādas emocījas. Protams, Harley - Davidson. Ejot garām palēlināju soli, to nopētīju. Apkārt nebija neviena cilvēka, ļoti gribējās tam virsū uzrausties. Tomēr saprāts ņēma virsroku. Es to moci varu apgāzt vai saimnieks uzrasties. Neko jau daudz viņš sīkbūtnei neizdarītu. Pateiktu pāris skarbus vārdus. Es izspiestu asaras un aizietu. Tā nu reizēm, eju garām mocītim un domāju, var būt tam pieskarties. Ja man ar tām mašīnām nesanāks pabraukt. Tad ir cerība ar sava sapņu mocīti pabraukāt. Kur esi mans baiker ar savu čoperi? Atsaucies! |