Šodien gāju pa ielu un priecājos. Tik daudz skaistu un košu cilvēku! Pazudušas piepūstās fufaikas un to vietā parādījušās interesantas štātītes un kaujas krāsojums.

Un vēl. Trolejbusā noklausījos jauku sarunu. Kāda inteliģenta paskata krievu kundzītek nedaudz lauzītā latviešu valodā blakus sēdētāju taujāja, kurā pieturā jākāpj ārā. Blakus sēdētāja arī latviski izskaidroja. Kad kundze izkāpa, palikusī meitene runāja pa telefonu. Skaidrā krievu valodā. Bet manai latviešu dvēselei šī īsā abu sieviešu saruna bija kā medus :)