|
|
sauljuks dienasgrāmata
|
Tādas pavisam mierīgas debesis Šodien kāds pāri mums sedzis Vai tur būtu kāds mieru atnesis? Zvaigžņu pilnām saujām Nemiera kapteiņi buras velk Izceļ enkurus jūrai no klēpja Miers tiem ... lasīt tālāk |
|
cauri kupenām brienu sniegs snieg un sieg vēl nezinu kurp tālāk iešu varbūt laiks atpakaļ skriet stieg kājas līdz ceļiem
|
|
|
pirksts uz gaiļa atsitiena sajūta plecā lai lido prom lai beidzot iet secen slauku acis pilnas pelnu klāju launagu
|
|
Un tad es no visa aizbēgu Ielecu citā upē, citā straumē Nenoslīku akacī, izpeldēju vētrā Vēl nezinu - pazudu vai izaugu Vairs nemēģinu minēt, meklēt ceļu Kaut soļi mēdz mulst un nerast ritmu Es ... lasīt tālāk |
|
kas ir tas kas padara dvēseli tukšu kas ir tas kas atņem tai spārnus un balsi? kur ir brīdis, kad atdurties klusi bez elpas, bez krāsas un nemanot kalst? dzīvot tik droši, ka nemanīt slieksni ... lasīt tālāk |
|
nevajag ziemu, lai saltu nevajag vasaru, lai siltu sirdij savi termodinamikas likumi tā lido piekrauta akmeņiem skumji klibo, kad brīva tā uzplaukst tumšos vakaros nav saprotama, ... lasīt tālāk |
|
Ārā šobrīd tāds pasakains mēness. Pasakains tāpēc, ka izskatās kā izkāpis no pasaku grāmatas. Tur ir viens tāds soliņš, uz kura sēžot nav grūti sajusties kā pasaku grāmatas ilustrācijā. Kreisā pusē acs skatiens tver jahtas, ... lasīt tālāk |
|
ļaut klāties laikam pāri
segt aizmirstības segas un sagšas
aizrētot, sadzīt, pārsāpēt
lai neraud skumji pie pakša ļauties aizmirstības vējiem
atdoties solim pirmajam, otrajam
tā pamazām vien, aiz ... lasīt tālāk |
|
iebāzt degunu dziļi ziedā
lai tas dzeltens paliek kā saule
ieelpot dziļi un būt mierā
ar sevi, dzīvi un pavasari ļauties vējam un virpuļot līdzi
pāri ziedlapu klājienam raibam
izelpot viegli, ieelpot brīvi
lasīt tālāk |
|
viss pāriet
visam ir sākums un gals
vien upe plūst nebeidzami
vien saule spīd dienu un nakti
zemi sildīdama viss reiz beidzas
neskumsti, nesēro
būs sākums jauns
un atkal viss reiz beigsies
vien jūra ... lasīt tālāk |
|
cik labi – Tev ir viena bļodiņa
teica kāds ar skapi pilnu trauku
tā mēs viens otru saprotam
uz smaidu pretī saņemot vārdisku pļauku pasaule ir joprojām tā pati
plaukst pumpuri pavasarī
rudenī dzērves lido ... lasīt tālāk |
|
uzradās vējš
negaidīts
atnesa vilni
pilnu skaujām
tas plūda no tavām plaukstām
kā negaidīta saule
dienā, kad debesis raud
pirkstu gali zibeņu pilni
zīmēja uguns strautus
uz manas ādas
lasīt tālāk |
|
kas zin, kur rodas strauta sākums
kurš nospraudis ir pirmās ūdenslāses ceļu
tāpat nevienam nepateikt kā klusi nemanot
caur elpas līkločiem,
caur pieskārienu vītām cilpām
spēj izlavīties un sev ceļu atrast
lasīt tālāk |
|
un atceries vienmēr atceries
nekad, nekad nevari būt droša
ne par rītu ne vakaru zūdošu ja vien, ja vien tas nav tikai Tavs
rīts, vakars vai nakts nomoda stunda
tikko kāds tur liek vārdu skanošu ... lasīt tālāk |
|
cik nesteidzīgi pumpurs plaukst
cik lēnām sevi atdod pasaulei
tik nesteidzīgi Tavi glāsti
manas ziedlapas ver katrs pieskāriens kā uguns ceļš
no vulkāna sakarsēts steidzas
tik nesteidzīgi lēnām plūst
lasīt tālāk |
|
– Mammu, kas tas ir?
– Tas? Salmi! – mamma atbildēja noslēpumaini smaidot.
– Kāpēc? Ko mēs ar tiem darīsim?
– Taisīsim puzurus, kā katru gadu, neatceries?
– Puzurus? – domīgi novilka ... lasīt tālāk |
|
kas ir tas kas padara dvēseli tukšu
kas ir tas kas atņem tai spārnus un balsi?
kur ir brīdis, kad atdurties klusi
bez elpas, bez krāsas un nemanot kalst? dzīvot tik droši, ka nemanīt slieksni
durvis kas ... lasīt tālāk |
|
no drupačām pārtikt
no fragmentiem prieku lipināt
knakstīties te un tur,
dienu pēc dienas skrubināt pa sīkumam vien
līdz satriec apjausma asa
pie vesela tā netikt
bet dvēsele pilnību prasa vai palikt ... lasīt tālāk |
|
kaut varētu nodzīvot
vien baltas pēdas aiz sevis atstājot
kaut varētu kāju likt balti kaut spētu palikt sniegam šajā pusē
virs pārslas, virs sniega plānā
kaut varētu soļot balti lai gaist, lai pagaist ... lasīt tālāk |
|
viņas augums šodien kā jūra
sāļām asarām pilns
vilnis pēc vilna skrienošs
kaiju balsīm un dzelmes dunas tīts viņa rokas kā silta straume
cauri pilieniem sāļiem ceļu šķir
skārieni slīd, ... lasīt tālāk |
|
