dzīve...

Sākotnēji pievienotais ieraksts (skatīt pašreizējo versiju):

Es te biju izbraukusi. :) Un oHo nepaņēmu līdzi. :)

Bija labi! Bet šobrīd vēl ir manas dzīves posms, kad man patīk būt arī te! Tik lēti Jūs no manis vaļā netiksiet! ;)

Tiku pie dažādām pārdomām.

Pirmā. Mēs visi esam atšķirīgi. Tomēr nomācoši lielākā daļa cilvēku centīgi cenšas ielikt visus kaut kādos rāmjos. Sasistematizēt. Salīmēt šiltītes. Ir tādi, kas vārdos atzīst - jā, forši, ka esi savādāka. Ka atļaujies un uzdrīksties. Un jau nākamajā brīdī jau atkal mani mēģina ielikt rāmjos. Aizbildinājums ir vienkārš, es noteikti tā jūtos tikai tagad. Un mani steidzami vajag atveseļot. Izglābt. Nedrīkst tik skaista sieviete būt pati par sevi...

Otrkārt. Ir vērts ļauties un pamēģināt ko nebijušu. Nu kaut vai nokļūt vietā, kur dzied tautasdziesmas un spēlē kokles visi kas prot un kas vēl tikai mācās...

Treškārt. Laikam būs jāiemācās raudāt. Man nepatīk. Es īsti neprotu. Man pēc tam ir slikti, galva sāp, jūtos draņķīgi, ka atkal jau esmu atļāvusies būt vāja... Un te pēkšņi atduros pret to, ka tas kamols kaklā sāk kļūt par smagu... pat dziedāt traucē. Šis ir sarežģīti... būs jāpadomā...

Un tad vēl bija tā, ka par mani man aiz muguras teica, nevis ko sliktu, bet jautāja - kas viņa ir? Viņa tā mirdz! Un izskatās laimīga! Kas ar viņu notiek?

Nekas tāds nenotiek. Dzīve ir skaista! Un es mācos to dzīvot skaisti! Ir dienas, kad izdodas uz visiem 100%...

vērtības

Guļ...

citi ieraksti sauljuks d-grāmatā (~93)

Komentāri

Cemodans: Jā, oho ļaudis vienmēr tevi atcerēsies, mirdzošo dāmu kas nevienu neatstāja vienaldzīgu, atcerēsies pat tad kad atkal dzīvosi rāmo ģimenes dzīvi un būsi par mums aizmirsusi :)

2018-12-02 22:18

sauljuks: ah! Sarkstu! :) Uz komplimentiem neuzprasījos... tikai dalījos ar piedzīvoto... Paldies! Bet nu nav jau tā, ka nevienu neatstāju vienaldzīgu... par visiem Tu nevari zināt! :)
Nē, nē - ģimenes dzīve nav iekļauta tuvākajā piecgadē...

2018-12-02 22:22

straume22: Rāmji, tarakāni u.c. kustamie un nekustamie ir pašu izdomājums. Ja kas ir nepieņemams - brauciet vien garām, ja ir vērts ieklausīties - apturiet savu zirdziņu aulēkšus, metiet TO savās ragavās - varbūt vēlāk TAS būs pārdomu un atziņu vērts:)
Tiešām jauks ieraksts:)

2018-12-03 07:40

sauljuks: Jauks komentārs. Paldies! :)

2018-12-03 07:49

riebekle: Vot! Es arī par to dzīvi - aiz rāmjiem, ārpus klišejām, aizspriedumiem un par nepareizo pareizajā, un par pareizo savādajā, par emocijām to īstajā izpausmē. bet raudāt gan iemācies, tas ir tik forši, ka skumjas iztek un aizplūst. :)

2018-12-03 10:44

sauljuks: :) Labs rezumējums sanāca!
Asaras parasti klauvē pie apziņas stūrīša, kad ir nepareizā kompānija vai nepareizā situācija... tā no zila gaisa raudāt - protu vēl mazāk... tā nu viņas krājas... un laikam ir sakrājušās... ;) Gan jau... dzīve visu saliks pa vietām...

2018-12-03 10:50

riebekle: Es arī krāju, turēju, bet tagad mierīgi varu paraudāt uz līdzenas vietas, ja uznāk iedvesma. :)

2018-12-03 10:52

Pārējos 1 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.