|
Dienasgrāmatas (blogi)
Marija_Anna, 29-09-2012 15:53 |
|
1 28 |
Jānis Streičs atzīst, ka cilvēka būtība un vērtība jāmeklē tur tālumā, aiz trejdeviņiem kalniem,kur basām kājām staigā bērnība. Tā nu es šo atziņu šorīt gribēju izbaudīt acīm. Tāpēc neliels brauciens , neilgs gājiens kājām pa mitrajām un lapu piebirušajām Āgenskalna un Torņakalna ieliņām , gar izbagarēto Māras dīķi uz izstādi . Pirmo reizi ienākšana muzejā bija tik neviesmīlīga. Kā teica krājumu glabātāja , tad katrs ienācējs jāizvērtē uz nodomu patiesumu un lojalitāti , jo " visādi ir bijuši gadījumi " . Latgales ciemi , pirtiņas , rudeņi un ziemas , ir identiski gan Jāņa pusē , gan manējā. Pietupušās mājas ar gaismiņām logos, babeņas , ejošas pār pagalmu , zīmīgi tiltiņi un Krusta vietas. Sāk patikt krāsns siltums piemīlīgais, uguns murrājums, dūmu rūgtenīgums. Tātad atkal viens rudens nāk ciemā mani uz lapkrišņa balli lūgt. Ja nav pie galdiem jātup, man patīk,- galdi piesien kā govi pie mieta. Labi, kad var pēc savas sirds patikšanas no vienām acīm pie otrām iet. Labi, kad var katru vārdu nerentgenot, nemeklēt tajā aizliegtu bagāžu, kausu pacelt un tukšu dzert, nebīstoties kā dzimtkalps no vagara. Rudens ballei ir īpašs šiks apģērbos pilnīga demokrātija: atnāc kā pāvs vai atnāc pliks neviens neies kasīties klāt. Jābūt vienīgi rudens dziļumam, rudens domīgumam. un drusku sentimentam. Rudens tālums nav tas, kas viļ, rudens tālums ir tas, kas dzen pakaļ bijušai vasarai tevi, tevi pret jauno pavasari. Uz manu rudeni es lūdzu tevi atnāc, ja vari. / Ojārs Vācietis / P.S. Nu patīk man mūsu Pārdaugava , tik daudz brīnišķīgu māju ar vēsturi , bruģētu ieliņu , senu parku . Žēl , ka nav vienotas valsts programmas šo celtņu restaurācijā un dzīvības atgriešanā . Tā , diemžēl , mēs zaudējam pilsētas muižiņas , izcilus namus ... Diez, vai kādu sajūsminās pēc pārsimt gadiem mūsu panelenes un " Jaunie projekti " . |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|